trešdiena, 2012. gada 30. maijs

Ēdam avokado

Dalītajā uzturā avokado ir viens no tiem brīnumproduktiem, ko var kombinēt ar jebko bez ierobežojumiem. Tehniski avokado tiek klasificēts kā auglis, tomēr ņemot vērā tā augsto olbaltumvielu un taukvielu saturu, to nemaz nevar viennozīmīgi pieskaitīt tikai pie vienas no kategorijām. Un nemaz nevajag! Pietiek ar to, ka avokado ir barojoši (labā ziņa tiem, kas vairās no "taukainiem" produktiem - ar avokado liekajā svarā neiedzīvosieties) un veselīgi. Latvijā vienīgā neērtība, kas, manuprāt, ar tiem ir saistīta - tos reti kad var nopirkt gatavus. Līdz ar to, ja izdomāsiet šodien pagatavot kaut ko no avokado, ir diezgan mazas izredzes aiziet uz veikalu un nopirkt šo gardo produktu gatavu lietošanai. Tā kā avokado ir ieteicams ēst kā minimums reizi līdz divas nedēļā, tad labāk nopirkt vairākus un palēnām gaidīt, līdz tie nogatavojas un pakāpeniski papildināt krājumus ar jauniem, savu nogatavošanās brīdi gaidošiem augļiem.
Avokado satur A, C, D, E, K un B vitamīnus (arī grūti iegūstamo un veģetāriešiem bieži trūkstošo B12), mononepiesātinātās taukskābes (palīdz samazināt sliktā holesterīna līmeni asinīs), folskābi, magniju, kāliju, luteīnu (nodrošina acu un ādas veselību)

Avokado izmantojums pH receptēs ir bezgalīgs. No salātiem, pastētēm, vienkāršām uzkodām līdz pat mērcēm un desertiem, kā arī tortes glazūrām.

Viens no maniem favorītiem (atvainojiet par atkārtošanos) ir svaigēdāju majonēze uz avokado bāzes.

Ne mazāk garšīga ir gvakamolas mērce, kuras pagatavošanai vajag 2-3 avokado, ēdamkaroti citrona sulas, 1 nelielu sakapātu gurķi, 1 nelielu sakapātu sarkano sīpolu, 1 sakapātu jalapeno piparu (vai zaļo papriku), dažas sakapātas olīvas, pāris uz pusēm pāgrieztu ķiršu tomātiņu, garšvielas - raudeni, majorānu, sāli, piparus pēc garšas.
Avokado smalki sakapā, lai tas būtu daļēji ka biezenis, bet ar dažiem lielākiem gabaliņiem, samaisa ar citrona sulu, pievieno sakapātos dārzeņus, garšvielas un samaisa. Šo mērci var pildīt lavašā, pasniegt kopā ar dārzeņiem, kā piedevu siltajam ēdienam utt.

No avokado var pagatavot ļoti garšīgu desertu, sablendējot kopā ar banānu, pievienojot izmērcētus riekstus un/vai sēklas pēc izvēles. Ja vēlas pikantāku garšu, var pievienot kanēli vai muskatriekstu, vaniļas cukuru.

Avokado želejas desertu var pagatavot, pievienojot sablendētam avokado + kādam auglim vai ogām veselas vai maltas linsēklas, kas masu, uz pāris stundām atstātu aukstumā, sarecinās.

ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

gāzētie dzērieni

Nav tādas sārmu-skābju indikatoru tabulas, kuros gāzēti dzērieni būtu atrodami sārmainajā pusē. Gluži pretēji - parasti tie novietoti pie ļoti skābajiem produktiem, kurus vēlams no savas ēdienkartes (un dzērienkartes) izsvītrot. Tomēr gāzētu dzērienu tirdzniecība jau labu laiku arī pie mums sit augstu vilni. Visās ātro uzkodu ēstuvēs komplektos ir iekļauta "Coca-cola" vai vismaz "Sprite" un "Fanta." Šķiet, ka jaunā paaudze vispār ir uzaugusi ar kokakolas nevis piena pudeli rokās. Kā saprast šādu "labvēlību" no vecāku puses? Es visticamāk to ''norakstītu'' uz nezināšanu nevis ļauniem nolūkiem vai vienaldzību. Cik daudz māmiņu forumos nav lasīts par uztraukumu, vai tik bērniem dārziņos nedod kafiju, tai pat laikā - šokolādi, kokakolu un citus kofeīnu saturošus našķus, šķiet, daudzi vecāki nebūt neierobežo.
Jaunieši, visticamāk ne tikai neinteresējās, kas dzīvo viņu gāzēto dzērienu pudelēs un čipsu paciņās, bet arī nezina, kādas blaknes ir pārāk lielam cukura, sāls un kofeīna patēriņam. Varbūt jaunībā tas arī neko daudz nemaina, jo organisms vēl sprigans un nopietnākās slimības parādīsies tikai pēc tam. Pat, ja distancējamies no skābuma un sārmu indikatoriem, es joprojām nespēju atrast nekādu šo dzērienu priekšrocību. Ja nu vienīgais tos dzer ļoti retos gadījumos un nelielās devās, tad par to lietošanu nav ļoti jāuztraucās.
To, ka reklāma strādā lieliski, nevar noliegt, pretējā gadījumā karstajā laikā neviens nepirktu šos saldinātos un gāzētos dzērienus, kas jau pēc būtības nespēj dzesēt slāpes, bet gan uzliek papildu slodzi organismam.

Ar vienu litru kokakolas pusaudzis jau uzņem maksimāli pieļaujamo kofeīna dienas devu (100 ml), pārsniedz rekomendējamo pievienotā cukura devu (rekomendējamā 12 grami, bet litrā kokakolas apmēram 120 grami).



Pat, ja pusaudzis neizdzer litru kokakolas dienā, atlikušais kofeīna un cukura daudzums noteikti tiek kompensēts ar šokolādes batoniņiem un citiem saldajiem našķiem.
Kaut arī kafijas industrijas lobijs centīgi pastāv uz to, ka nepastāv atkarība no kafijas, esmu dzirdējusi parāk daudz personīgu stāstu, kuros cilvēki atzīst, ka viņi bez kafijas nespēj funkcionēt, un tā nav tikai metafora. Vai mums būtu jābrīnās, kādēļ pusaudži papildu hormonu vētru slodzei ir tik aizkaitināmi, kāpēc viņi nogurst un viņiem sāp galva? Varam jau vainot skolas, skolotājus, valdības un sliktus laika apstākļus, taču, ja uzņemtos lielāku atbildību par to, lai izskaidrotu saviem bērniem, kas ir un kas nav veselīgs un darītu to jau no ļoti agrīna vecuma, tad, iespējams, mēs apkārt redzētu daudz mierīgākus un nosvērtākus bērnus bez liekā svara un izrietošajām psiholoģiskajām problēmām.
Un patiesībā jāizglīto jau ne tikai pusaudži vai bērni. Daudz vairāk informācijas ir nepieciešams sniegt vecākiem, lai viņi saprastu, ka dot trīsgadniekam kokakolas pudeli, ir diezgan kaitnieciska rīcība no viņu puses nevis mīlestības un rūpju izpausme.

Mums, pieaugušajiem, kofeīna un cukura dienas patēriņš ir nedaudz augstāks, tomēr arī ne tik augsts, lai varētu atļauties katru dienu dzert litriem kolas vai citu saldinātu dzērienu. Nevajag arī uzķerties uz "light" un "diet" dzērienu āķa, jo tajos ir vēl vairāk kofeīna, bet cukurs ir aizstāts ar kaitīgo aspartāmu.

Labāk veldzēsimies ar negāzētu, tīru ūdeni, kuram pievienots citrons. Ja iespējams - avota ūdeni istabas temperatūrā. Organisms būs mums pateicīgs un mums būs daudz labāka veselība.


pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

Atvēsināšanās

Šķiet, ka beidzot vasara ir jau ar vienu kāju negribīgi pārkāpusi slieksni arī Latvijā. Kad karstums sāk kļūt jau nedaudz nogurdinošs, cilvēki mēģina veldzēties gan ar pārtiku, gan dažādos citos veidos. No ēdieniem, šķiet, tāds tradicionālākais mūsu platuma grādos ir aukstā zupa, nedaudz mazāk populāra, bet vienlīdz iedarbīga ir gaspačo. Lai arī kuru no tām izvēlētos, jāsaka, ka tā ir salīzinoši sārmaina (ja nepievienojam gaļu un varbūt arī vārītās olas), kaut arī ir vēl daži aspekti, kurus iespējams uzlabot. Piemēram, paši iemarinēt bietes ābolu etiķī un garšvielās tā vietā, lai pirktu jau gatavu produkciju burciņās. Pievienot ļoti daudz zaļumu un, kā jau minēju, iztikt bez gaļas un olu pievienošanas.
Lielisks atsvaidzinātājs ir selerija. Tās sula karstā vasaras dienā veldzē daudz labāk par atdzesētu ūdeni, turklāt jāuzsver, ka selerija ir viens no tiem produktiem, kuru var lietot kopā ar praktiski jebko.

Te viena ideja sātīgiem, taču arī atsvaidzinošiem salātiņiem.

Sastāvdaļas:
1 fenhelis
3 selerijas kāti
1 skābs ābols
sauja citronūdenī izmērcētu valriekstu
2 ēdamkarotes tomātu pastas
1/2 citrona sulas
3 ēdamkarotes olīveļļas
sāls un pipari pēc garšas
50 ml grieķu jogurta vai paniņas vai rjaženkas

Pagatavošana:
Fenheli, selerijas kātus un ābolu sagriež gabaliņos. Pārējās sastāvdaļas sajauc mērcē un pārlej dārzeņiem. Iejauc izmērcētos valriekstus un salāti ir gatavi ēšanai.

svētdiena, 2012. gada 20. maijs

Emociju ietekme uz organisma pH līmeni

Lasot materiālus par skābju-sārmu diētu, ļoti bieži nācās saskarties ar apgalvojumiem, ka mums jāpievērš uzmanība ne tikai tam, ko ēdam, bet arī tam, ko domājam un jūtam. Varbūt pirmajā brīdī tas šķiet jocīgi, taču, ja tā padomā - gan barība, gan mūsu emocionalitāte rada ķīmiskus procesus organismā. Stress, dusmas, bailes, agresija, skumjas un vēl daudzas citas emocijas, kuras mēs varētu apzīmēt kā negatīvas, mūsu ķermeni padara skābāku. Kurpretim visas pozitīvās (jūs taču būsiet dzirdējuši, ka smiešanās rada C vitamīnu?) padara to sārmaināku. Kopš sāku ievērot pH diētu, biju jau aizmirsusi par to, kas ir slimības, slikta pašsajūta un trauksmainas emocijas (jo sabalansēta pārtika rada arī iekšēju mieru). Tomēr dzīvē ne vienmēr esam pasargāti no dažādiem pavērsieniem, kas gluži dabiski raisa arī negatīvās emocijas. Pēc vairāku dienu šāda stresa un emocijām es sāku sajust, kā mans ķermenis uz to reaģē ar slimības pazīmēm (šķiet, ka to dēvē arī par psihosomatisko saslimšanu). Piemēram, šorīt kapi varēju izkāpt no gultas, cik ļoti sāpēja mugura. Toties labā ziņa ir tāda, ka pH diēta spēj ātrāk dabūt mūs laukā no negatīvā, no sliktas pašsajūtas un ļauj ātrāk saņemties. Dzerot daudz sārmaina ūdens, ēdot tikai sārmainu pārtiku (apmēram 95%), šovakar es jūtos jau gandrīz normāli. Kādreiz atkopšanās noteikti prasīja ilgāku laiku.
Kopš pH diētas ienākšanas manā dzīvē, es pavisam droši varu apgalvot, ka miers ir kaut kas tāds, ko gribas visu laiku paturēt sevī, kopt un lolot to. Vairs nav vēlmes pēc mūžīgās skriešanas, dzīšanās pēc nezin kā, pēc azartiskas ambīciju piepildīšanas. Tagad visu daru mierīgāk, izsvērtāk, plānveidīgāk - tā, lai darbotos ar pārliecību par to, ka daru tiešām to, kas ir jādara.
Ar šo gribētu novēlēt ikvienam, kas laiku pa laikam iemet aci šajā blogā, kopt un lolot sevī mieru un optimismu. Priecāties par katru dienu un iespēju to nodzīvot veseliem un laimīgiem, dāvāt sirds siltumu saviem tuvajiem un mīļajiem, kā arī nepataupīt lieku labu vārdu gan ģimenē, draugu lokā, gan ārpus tā.

trešdiena, 2012. gada 16. maijs

"pH brīnums" zem tvnet skarbo komentētāju lupas

Šodien ziņu portālā www.tvnet.lv pamanīju rakstu par "pH brīnumu." Tas patīkami pārsteidz tajā ziņā, ka starp daudzajiem mūžīgi ar neko neapmierinātajiem komentētājiem noteikti atradīsies arī cilvēki, kuri varbūt ir meklējuši informāciju par pH diētu, bet nav zinājuši, kur to atrast.
Personīgi man šīs grāmatas saturs ir palīdzējis vēl skaidrāk saprast dažādas pH diētas nianses un, cik esmu dzirdējusi personīgi no citu cilvēku atsauksmēm, es neesmu vienīgā ar šādu pieredzi.

Ir jau apritējis pusgads kopš ievēroju dalītā uztura principus un varu droši teikt, ka nekad vēl neesmu jutusies tik labi. Gribētu ikvienam novēlēt atrast sevī spēku pārvarēt ķīmisko atkarību no pārtikas industrijas nelāgākajiem produktiem un sniegt savam ķermenim to veselību un enerģiju, kas tam dabiski piemīt.

Ja gadījumā kādam ir foršas receptes, ko varētu ielikt pH recepšu sadaļā, esiet laipni aicināti ar tām padalīties!

Jauku visiem dienu! :)

svētdiena, 2012. gada 13. maijs

Keroba šokolāde

Jau pirms kāda laika solījos padalīties ar lielisku recepti šokolādei, kuras sastāvā nav kakao, bet gan kerobs jeb maizes koka pulveris. Kad gatavoju to pirmo reizi, man nebija virtuves svari un rezultātā ieguvu neaudz staipīgāku masu nekā vajadzētu būt sacietējušai šokolādei, tomēr tā bija ļoti garšīga un to varēja ēst ar karoti kā pudiņu. Sastāvdaļas ir dotas pārsvarā gramos, taču es tuvākajā laikā esmu plānojusi pagatavot šo šokolādi vēlreiz un nomērīt precīzi, līdz ar to varēšu arī dot aptuvenas norādes, cik ēdamkarotes, glāzes vai krūzes kādas sastāvdaļas nepieciešams, ja jums nav svari, kur to nosvērt.

Sastāvdaļas:
2 tējkarotes šķīstošās kafijas "Inka"vai 1 tējkarote šķīstošās cigoriņu kafijas
250 g saldkrējuma sviesta
50 g keroba
400 g brūnā cukura
250 g sojas piena pulvera
rozīnes, rieksti un vaniļas cukurs pēc garšas
1 tējkarote kanēļa

Šokolādes gatavošanai izmanto metāla katliņu. Pagatavojiet kafiju, izšķīdinot to 3/4 glāzē ūdens, uzvārot un viršanas brīdī pievienojot vaniļas cukuru. Ļaujiet mirkli pavārīties, pievienojiet cukuru, izsijātu kerobu, rozīnes un turpiniet vārīt 5 minūtes. Pēc tam strauji pievienojiet sojas pienu un samaisiet, lai neveidojas kunkuļi. Noņemiet no uguns un pievienojiet sviestu pa gabaliņiem un sadrupinātus vai veselus riekstus. Pēc tam salejiet taisnstūrveida trauciņos vai uz cepampapīra, lai atdziest.

Tā kā receptei vajadzīgs paliels daudzums cukura, es vēl plānoju paeksperimentēt, kāds rezultāts sanāk, ja pievieno uz pusi mazāk cukura. Man šķiet, ka saistviela jebkurā gadījumā ir sviests, kas, atdziestot satur visu kopā, tādēļ cukurs vairāk varētu būt tieši garšai. Ja šis pieņēmums izrādīsies patiess, tad noteikti daļu var aizstāt ar stēviju un kādu veselīgāku cukura alternatīvu. Daļu var aizstāt arī ar fruktozi, kas nemaina cukura līmeni asinīs un pēc tam neradīs atkārtotu kāri pēc saldumiem.






Biešu mānija turpinās

Šodien māmiņdienai par godu sagatavojām debešķīgi garšīgu maltīti: biešu salātus ar zaļumiem un svaigēdāju majonēzi un biešu kūku ar krēmsiera glazūru.

Biešu salātiņiem: tvaicētas bietes + 1 svaiga biete sarīvēta uz smalkās rīves (tvaicētās gan rīvēju uz rupjās rīves), dažādi zaļumi - pētersīļi, spināti, lociņi utt. Un to visu samaisa ar svaigēdāju majonēzi. Es šo majonēzi gatavoju no avokado, pievienojot vēl nedaudz sezama sēklas un ciedru riekstus un visu pārējo, kā minēts receptē. Rezultāts - tāds, ka parasto majonēzi (pat, ja sanāk ar to kādreiz sagrēkot) vairs redzēt negribu. Šī ir labākais, kas var būt kā piedeva salātiem, ja prasās ko treknāku par vieglo eļļas un citrona sulas mērcīti.


Otra recepte, kurai iedvesmu smēlos no www.cetrassezonas.lv atrodamās biešu kūkas ar baltās šokolādes glazūru receptes. Tas, ko receptē nomainīju, lai tā būtu veselīgāka, ir - kviešu miltu vietā izmantoju griķu miltus, baltā cukura vietā - stēvijas sīrupu un medu, kā arī atteicos no šokolādes pievienošanas glazūrai. Taču rezultāts... mmm... noteikti ne sliktāks kā oriģinālajā receptē. Un pēc kūkas apēšanas nav nepatīkami šķebinoša sajūta, kā tas mēdz būt pēc ''tradicionālajiem saldumiem''.

Sastāvdaļas:
200 g sviesta
3 olas
160 g griķu miltu
150 g smalki rīvētu biešu
10 pilieni stēvijas sīrupa un 4 ēdamkarotes medus
1 apelsīna miziņa un sula (es liku mandarīnu)
2 ēdakmarotes sodas

Glazūrai:
1 kārbiņa svaigā krējumsiera (es ņēmu "Kārums")
3 pilieni stēvijas sīrupa
1 ēdamkarotes sviesta
1 ēdamkarote medus
2 tējkarotes vaniļas cukura

Pagatavošana:
Sviestam jābūt istabas temperatūrā un to ar mikseri saputo kopā ar medu, kuļot kādas 5-7 minūtes. Pa vienai pievieno olu un katru puto ap 5 minūtēm. Tad ar karoti iemaisa miltus, apelsīna miziņu un sulu, sodu vai cepamo pulveri, bet bietes - pašas pēdējās.



Liek 200 grādu uzkarsētā krāsnī un cep apmēram 40-50 minūtes. Kad mīkla izcepusies, ņem laukā no krāsns, atdzesē un pa to laiku sagatavo glazūru. Samaisa krējumsieru ar sviestu, stēviju, medu un vaniļas cukuru. Smērē pa virsu un pēc vēlēšanās garnē. Garšīga gan uzreiz, gan jau ievilkusies.



Sveiciens māmiņdienā!

Pēc ļoti aizņemtas nedēļas esmu atpakaļ ar jaunām idejām un, protams, sveiceiniem visām māmiņām - esošajām un topošajām - šajos jaukajos un saulainajos svētkos!

Mēs ar meitu šorīt gatavojām biešu-siera kūku, kura pašlaik vēl cepās krāsnī, kā arī vēl šo to, par ko uzrakstīšu vēlāk, kad būs notestēta un atzīta par labu esam.

Lai jauka šī diena! :)



pirmdiena, 2012. gada 7. maijs

Diedzētu graudu pankūkas

Šorīt, kad vajadzēja Felicitai pagatavot brokastis pirms došanās uz skolu, es nolēmu uz ātru roku izcept diedzētu rudzu graudu pankūkas, lai mazajai skolniecei būtu sātīgs dienas iesākums un enerģija skolas gaitām. Rezultātu man pat neizdevās novērtēt, jo Felicita visu apēda un teica, ka esot ļoti garšīgi. Un - ja jau bērns atzīst par garšīgu esam, tad pieaugušajiem arī noteikti garšotu. Pagatavošana ir bezgala vienkārša. Vajadzīgi tikai diedzēti graudi, 1 ola un 1/2 paciņas biezpiena - to visu saliek blendera traukā, kārtīgi sablendē, piepilina dažus pilienus stēvijas, 1 tējkaroti vaniļas cukura un liek cepties. Gatavus pasniedzu ar tējkaroti medus.


Iedvesmai - materiāli par bāzisko diētu un receptēm angļu valodā

Viens no maniem mīļākajiem blogiem par dalīto uzturu un skābju sārmu līdzsvara diētu ir divu ASV dzīvojošu māsu projekts ar nosaukumu Alkalinesisters. Receptes ir interesantas, ar brīnišķīgām fotogrāfijām un diezgan plašu aprakstu par izmantojamajiem produktiem. Ja angļu valoda nav šķērslis, noteikti iesaku smelties iedvesmu veselīgām maltītēm, jo īpaši tagad, kad tūlīt, tūlīt sāksies ogu un pašmājas labumu sezona.

sestdiena, 2012. gada 5. maijs

Vēlreiz par Akvelīnas Līvmanes grāmatu

Man ne reizi vien ir gadījies tā, ka, lasot grāmatu otrreiz, sanāk uzzināt vēl daudz ko jaunu. Pāršķirstot vēlreiz Akvelīnas Līvmanes "Zaļās iedvesmas grāmatu," pamanīju tik daudz foršu recepšu, ka kaut ko noteikti pamēģināšu jau šovakar. E-grāmatnīcā šo jauko grāmatiņu var iegādāties tikai par 1,49 Ls un, manuprāt, ir vērts to turēt savā grāmatplauktā.
Viena recepte no grāmatiņas, ar ko noteikti gribu padalīties, ir svaigēdāju majonēze. Es līdz šim esmu izmēģinājusi gavēņa majonēzi, kurai nav klāt dzīvnieku izcelsmes produktu, taču Līvmanes recepte ir daudz labāka par gavēņa majonēzes augu eļļu un guarānas sveķu emulsiju, kas vienalga garšo pēc majonēzes.

Sastāvdaļas:
1 avokado vai sauja smalki maltu riekstu (pēc izvēles) (ja vēlamies sārmaināku rezultātu, tad ņemam citronūdenī mērcētas mandeles -mana piezīme)
1/2 glāzes olīveļļas
1/4 glāzes citrona sulas
1 ķiploka galviņa
1/2 tējkarotes jūras sāls
1/4 tējkarotes melno piparu vai sinepju.

Visu sajauc viendabīgā masā un lieto dažādu ēdienu garnēšanai, arī kā piedevu salātiem.

Es jau gara acīm redzu šo majonēzi pie tvaicētu biešu-pupiņu salātiem vai tvaicētu dārzeņu rasola. Jā, starp citu, gribēju padalīties manā rasola receptē, jo parasti to ļoti ātri apēd un slavē kā garšīgu.

Sastāvdaļas:
tvaicēti kartupeļi un tvaicēti burkāni
konservēta vai tvaicēta kukurūza
zaļie zirnīši (ne-sezonā konservēti, sezonā - svaigi)
paprika, fenhelis, zaļie lociņi. Vārītas olas - pēc vēlēšanās.

Sastāvdaļas, sagriež gabaliņos un samaisa ar mērci.

Mērci parasti gatavoju no skābā krējuma, kuram piejauktas 3-4 tējkarotes pesto, 1-2 tējkarotes mārrutku, 1 tējkarote sinepju, jūras sāls un maltie melnie pipari pēc garšas. Ja gribas pikantāku, lieku klāt čili pulveri vai maltus kajēnas piparus. Taču tagad, šķiet, ka esmu atradusi lielisku alternatīvu šai mērcei - svaigēdāju majonēzi.

piektdiena, 2012. gada 4. maijs

Biezpienmaize, kas rītu nesagaidīs

Kurš gan var pilnīgi godīgi, liekot roku uz sirds, pateikt, ka konditorejas izstrādājumi atstāj vienaldzīgu? Es arī piederu pie tiem, kam kādreiz ļoti garšoja kūciņas, bulciņas, šokolāde un viss saldais. Attīrot organismu, saldumu kāre pāriet dabiski, taču laiku pa laikam ir vēlme apēst kaut ko "no kādreizējās dzīves." Tā kā parastie kviešu milti vai cukurs mājās vairs nav atrodami (un tos arī nedomāju ieviest), tad jāķeras pie eksperimenta ar jaunajām izejvielām. Kādreiz man ļoti garšoja biezpienmaizītes, taču, palasot industriālo izstrādājumu sastāvu, roka neceļas tos iegādāties. Domu par pašceptu, veselīgāku biezpienmaizītes versiju, kas sader ar produktu kombinēšanas principu, jau pasen perinājās manā prātā un šodien es to īstenoju. Un rezultāts.... mmmm... daudz garšīgāks par to, kas nopērkams veikalos. Manis ceptā biezpienmaizes plāts sen apēsta un rītu nesagaidīs. Es domāju, ka jums būs līdzīgi.

Pamatnei:
1 glāze diedzētu rudzu (vai kviešu) graudu
4-5 ēdamkarotes griķu miltu
1 ola
2 ēdamkarotes medus
1 neliels burkāns
1 tējkarotes sodas
50 g sviesta
6 pilieni stēvijas
šķipsniņa kanēļa, malta kardamona, malta muskatrieksta un malta ingvera

Biezpiena masai:
600-800 g biezpiena (vēlams kazas)
3 olas
3 tējkarotes vaniļas cukura
2 ēdamkarotes medus
3 ēdamkarotes citronūdenī izmērcētu rozīņu
3 ēdamkarotes melleņu (var arī saldētas)

Mērcei: jebkuri skābie augļi vai ogas, piemēram, kivi, zemenes, mellenes un dažas ogas vai skābie augļi rotāšanai

Pagatavošana:
Ieber diedzētos graudus blenera traukā, pievieno vienu olu un sablendē līdz šķidrai putriņas konsistencei.


 Pēc tam pievieno sviestu istabas temperatūrā.


Iejauc masā un labi izmaisa.


Pievieno medu un izmaisa.


Pievieno dzeramo sodu un izmaisa.


Tad pievieno griķu miltus un samaisa. Masai jābūt biezākai, bet joprojām pietiemi elastīgai, lai varētu maisīt.


Uz smalkās skaidiņu rīves pierīvē burkānu.


Labi samaisa un pievieno garšvielas. Pēc tam smērē uz pannas (man panna (30 cm diametrā) ir ar speciālo pārklājumu, tādēļ taukvielas nav jāsmērē apakšā, bet parastajām noteikti vajadzētu cepamo papīru vai arī ietaukot veidni).


Krāsni uzregulē uz 200 grādiem un liek pamatni nedaudz "apkalst," kamēr gatavo biezpiena masu.
2/3 biezpiena, 3 olas, vaniļas cukuru un medu lieku blenderī un sablendē līdz vienmērīgai pusšķidrai masai.



Tad šķidro masu samaisa ar atlikušo biezpienu.


Pievieno izmērcētās rozīnes un saldētas mellenes, samaisa.


Izņem no krāsns nedaudz apcepto pamatni (šādi biezpiena masu uzklāt būs vieglāk), uzlej biezpiena masu pa virsu, izsmērē un liek cepties uz 25-30 minūtēm (vai kamēr biezpiens vietām kļūst nedaudz zeltaini brūns).


Kad biezpienmaize gatava, var pagatavot ogu vai augļu mērci. Es sablendēju kivi ar saldētām meža avenām un izrotāju ar brūklenēm, karambolu un fizāli. Man šķiet, ka ar svaigām zemenēm būtu bijis vēl garšīgāk. Tagad man pat šķiet, ka tā pēc garšas nedaudz atgādināja siera kūku.


ceturtdiena, 2012. gada 3. maijs

Kas šodien vakariņās?

Dodoties kārtējā mazās iepirkšanās tūrē uz netālo Maximu, ļoti nopriecājos, ieraugot pārdošanā karambolu (angliski to mēdz dēvēt arī par star fruit, jo, sagrieztas šķēlītēs, tās tiešām izskatās pēc zvaigznēm) un fizāli. Šie abi augļi noteikti nav no tiem, kurus vajadzētu izmest no ēdienkartes, jo tie satur salīdzinoši maz cukura un ļoti daudz C vitamīna (apmēram divas reizes vairāk nekā citronā), pateicoties kam tiek stirpināta mūsu imūnsistēma un no organisma izvadīti toksīni. Fizālis ir īpaši noderīgs veģetāriešiem un vegāniem, jo satur cilvēkam visas nepieciešamās 18 aminoskābes, no kurām 8 ir neaizstājamās. Karambola satur A vitamīnu, kāliju un varu.
Papildu šīm vērtīgajām uzturvielām, manuprāt, šie augļi ir pat ļoti garšīgi un atsvaidzinoši. Laba izvēle vieglām vakariņām.



trešdiena, 2012. gada 2. maijs

Siltie dzērieni

Laikā starp apkures sezonas beigām un patiešām siltām dienām vismaz man aizvien vairāk vakaros prasās iedzert krūzīti silta dzēriena. Ja atmetam kafiju, kakao, melno un zaļo tēju kā skābas iedarbības produktus, - ko vēl varam dzert, lai sasildītos?

Izvēle numur viens ir zāļu tējas. Vienīgais, kas jāatceras, dzerot siltos dzērienus - tos tiešām vajadzētu dzert SILTUS nevis KARSTUS, jo pārāk karsts tāpat kā pārāk auksts (gan barība, gan dzērieni) no organisma prasa papildu enerģiju, lai to atdzesētu (vai uzsildītu) līdz pieņemamai temperatūrai.
Zāļu tēja ar medu ir ne tikai sildošs, bet arī veselīgs dzēriens. Medus jāpievieno tad, kad tēja ir vēsāka par 40 grādiem, lai saglabātos šajā dabiskajā saldinātājā esošie vitamīni un enzīmi.

Ja neesat skeptiski pret sojas produkciju, tad vēl viens variants ir pagatavot sev krūzi silta sojas piena no sojas piena pulvera. Tā pagatavošanai nav nepieciešams verdošs ūdens, pilnībā pietiek ar apmēram 40 grādus siltu ūdeni, lai pulveris ūdenī izšķīstu. Ja škīdināsiet to aukstākā, tas velsies kunkuļos un tik labi nešķīdīs.

Ja jums garšo kakao, tad varu jūs iepriecināt - tam ir ļoti labs aizvietotājs: keroba (karoba) jeb maizes koka pulveris. Tas nesatur kofeīnu un ir bagāts ar vērtīgām uzturvielām. To var izmantot ne tikai kakao pagatavošanai, bet arī konditorejā vai pat pagatavot šokolādi (tās daudz veselīgākas versijas recepti tuvākajā laikā publicēšu blogā). Es keroba dzērienu gatavoju ar sojas pienu - uz apmēram 300 ml krūzīti lieku 4 ēdamkarotes sojas piena pulvera, 1 - 3 tējkarotes (atkarībā no tā, cik stipru garšu vēlaties) keroba pulvera, kārtīgi samaisu, lai kerobs nebūtu kunkuļos, jo to būs daudz grūtāk izšķīdināt, ja ūdenī būs sametušies kunkuļi. Lai garša būtu nedaudz saldenāka, pievienoju 2-3 pilienus stēvijas. Domāju, ka arī medus karote šo dzērienu padarītu gana garšīgu.

Vēl varam sev uzrīkot bērnības garšas vakaru, pagatavojot cigoriņu vai miežu kafiju. Cigoriņi ir ļoti veselīgs produkts un ieteicami visdažādākajos veidos - gan kā kafija, gan izmantot to ēdamās lapas salātos vai ziedus, kurus var pildīt ar rīsiem, dārzeņiem utt. vai pat ēst svaigus. Tā kā cigoriņi ir diezgan rūgteni, tad es noteikti pievienoju 4 pilienus stēvijas, kā arī krēmīgākai garšai apmēram 3-4 ēdamkarotes sojas piena pulvera.

Miežu kafiju pagatavo pēc norādēm, kas rakstītas uz paciņas. Es gan neievēroju norādītās devas, esmu atradusi savu kombināciju - ieberu 2 tējkarotes miežu kafijas un vienu krūzīti ūdens, pavāru 2-3 minūtes, izkāšu un baltumam pievienoju dažas ēdamkarotes sojas piena pulvera un dažus stēvijas pilienus vai medu.


Vai pH diēta kļūst populārāka Latvijā?

Ik reizi, kad lasu par cilvēkiem, kas arī ir atraduši pH diētu, mani patiešām pārņem prieks, jo tas nozīmē tikai vienu - veselīgākas sabiedrības potenciālu. Veselīgāka sabiedrība ir mierīgāka un racionālāka sabiedrība, kas nedarbojas pēc Pavlova sunīšu refleksu principa (kaut vai tās pašas saldumu kāres un ar tām saistītās dusmu un agresijas lēkmes, cilvēka mūžīgā uzbudināmība, kafijas, alkohola atkarība utt.)
Šodien izlasīju vēl kādu rakstu, kurā homeopāte Maruta Noveičuka atklāj savu pieeju organisma atskābināšanā un rezultātu diagnosticēšanā. Šajā rakstā arī uzskatāmi redzam to, ko jau aprakstīju iepriekš - pH diētā nav tikai viena taisnība un viens ceļš. Mēdz atšķirties uzskati par to, kuri augļi ir pavisam skābi un kuri sārmaini. Ir autori (piemēram Redfords), kas uzskata, ka augļus, izņemot citronus, laimus un nesaldus greipfrūtus, vispār vajadzētu izslēgt no uztura vismaz attīrīšanās posmā, jo tie satur cukuru. Personīgi es visu praktizēju ar mēru un cenšos vairāk pievērst uzmanību kopējam līdzsvaram, nevis katrai sīkākai detaļai. Protams, arī man ir savi kategoriskie nē - cukuram, raugam, nevēlamām produktu kombinācijām (ogļhidrāti+olbaltumvielas), gāzētiem dzērieniem, paku sulām, konservantiem, mākslīgjiem saldinātājiem, E vielām utt. Tomēr aicinu ikvienu ļauties eksperimentiem un saprast, kas vislābāk strādā jūsu labā. Dažādos pH diētas piekritēju forumos esmu lasījusi cilvēku secinājumus par to, ka diētas konkrētām asinsgrupām vai Ajūrvēda nebūt neesot kaut kas ļoti pretrunīgs pH diētai. No katras sistēmas var paņemt kaut ko tieši sev un jāpatur prātā arī tas, ka pastāv reģionālā specifika, kas noteikti jāņem vērā, pielāgojot citu kontinentu diētas pašmāju produktiem un iespējām.