Domāju, ka ikviens ir redzējis slaveno uztura piramīdu, kuras
pamatā atrodas graudaugi un kas attiecīgi ir cilvēka uztura galvenā bāze. Graudaugi satur cieti, kas, būdama viens no galvenajiem
ogļhidrātu avotiem, gremošanas procesā pārvēršas par glikozi un nodrošina
nepieciešamo enerģiju.
Graudaugi ir iedalāmi divās grupās – pilngraudi un
rafinēti (apstrādāti) graudi. Pilngraudi satur gan klijas, gan asnu dīgļus, kas
tos padara bagātus ar šķiedrvielām un arī vitamīniem un minerālvielām, tie
uzturā ir vēlamāki. Pētījumi liecina, ka pilngraudu lietošana uzturā novērš dažādas
sirds slimības. Pilngraudos esošās šķiedrvielas veicina gremošanu, uzlabo
peristaltiku un vitamīnu sintēzi, kā arī līdzsvaro zarnu mikrofloru.
Pilngraudu grupai pieder: brūnie un savvaļas rīsi,
pilngraudu milti, rudzu milti, speltas kvieši, griķi, bulgurs (sadrupināti
kvieši), auzas (neatkarīgi no maluma vai pārslu izskata), amarants, prosa,
kvinoja, popkorns, tritikāle, brokastu maisījumi (musli) un tie izstrādājumi,
kur norādīts uz pilngraudu izejvielām (pilngraudu makaroni, pilngraudu maize
utt.).
Rafinētie graudi satur galvenokārt cieti un parasti pārtikas produktos tie ir bagātināti ar sintētiskajiem vitamīniem, kas daudz sliktāk uzsūcas organismā. Pie
rafinētajiem pieskaitāmi: kviešu milti un to produkti, baltie rīsi, kuskuss,
kukurūzas vai miltu tortiļas, lavašs, pitas maize, nūdeles, baltmaize, manna.
