Rāda ziņas ar etiķeti diedzētu graudu milti. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti diedzētu graudu milti. Rādīt visas ziņas
pirmdiena, 2012. gada 7. maijs
Diedzētu graudu pankūkas
Šorīt, kad vajadzēja Felicitai pagatavot brokastis pirms došanās uz skolu, es nolēmu uz ātru roku izcept diedzētu rudzu graudu pankūkas, lai mazajai skolniecei būtu sātīgs dienas iesākums un enerģija skolas gaitām. Rezultātu man pat neizdevās novērtēt, jo Felicita visu apēda un teica, ka esot ļoti garšīgi. Un - ja jau bērns atzīst par garšīgu esam, tad pieaugušajiem arī noteikti garšotu. Pagatavošana ir bezgala vienkārša. Vajadzīgi tikai diedzēti graudi, 1 ola un 1/2 paciņas biezpiena - to visu saliek blendera traukā, kārtīgi sablendē, piepilina dažus pilienus stēvijas, 1 tējkaroti vaniļas cukura un liek cepties. Gatavus pasniedzu ar tējkaroti medus.
piektdiena, 2012. gada 4. maijs
Biezpienmaize, kas rītu nesagaidīs
Kurš gan var pilnīgi godīgi, liekot roku uz sirds, pateikt, ka konditorejas izstrādājumi atstāj vienaldzīgu? Es arī piederu pie tiem, kam kādreiz ļoti garšoja kūciņas, bulciņas, šokolāde un viss saldais. Attīrot organismu, saldumu kāre pāriet dabiski, taču laiku pa laikam ir vēlme apēst kaut ko "no kādreizējās dzīves." Tā kā parastie kviešu milti vai cukurs mājās vairs nav atrodami (un tos arī nedomāju ieviest), tad jāķeras pie eksperimenta ar jaunajām izejvielām. Kādreiz man ļoti garšoja biezpienmaizītes, taču, palasot industriālo izstrādājumu sastāvu, roka neceļas tos iegādāties. Domu par pašceptu, veselīgāku biezpienmaizītes versiju, kas sader ar produktu kombinēšanas principu, jau pasen perinājās manā prātā un šodien es to īstenoju. Un rezultāts.... mmmm... daudz garšīgāks par to, kas nopērkams veikalos. Manis ceptā biezpienmaizes plāts sen apēsta un rītu nesagaidīs. Es domāju, ka jums būs līdzīgi.
Pamatnei:
1 glāze diedzētu rudzu (vai kviešu) graudu
4-5 ēdamkarotes griķu miltu
1 ola
2 ēdamkarotes medus
1 neliels burkāns
1 tējkarotes sodas
50 g sviesta
6 pilieni stēvijas
šķipsniņa kanēļa, malta kardamona, malta muskatrieksta un malta ingvera
Biezpiena masai:
600-800 g biezpiena (vēlams kazas)
3 olas
3 tējkarotes vaniļas cukura
2 ēdamkarotes medus
3 ēdamkarotes citronūdenī izmērcētu rozīņu
3 ēdamkarotes melleņu (var arī saldētas)
Mērcei: jebkuri skābie augļi vai ogas, piemēram, kivi, zemenes, mellenes un dažas ogas vai skābie augļi rotāšanai
Pagatavošana:
Ieber diedzētos graudus blenera traukā, pievieno vienu olu un sablendē līdz šķidrai putriņas konsistencei.
Pēc tam pievieno sviestu istabas temperatūrā.
Iejauc masā un labi izmaisa.
Pievieno medu un izmaisa.
Pievieno dzeramo sodu un izmaisa.
Tad pievieno griķu miltus un samaisa. Masai jābūt biezākai, bet joprojām pietiemi elastīgai, lai varētu maisīt.
Uz smalkās skaidiņu rīves pierīvē burkānu.
Labi samaisa un pievieno garšvielas. Pēc tam smērē uz pannas (man panna (30 cm diametrā) ir ar speciālo pārklājumu, tādēļ taukvielas nav jāsmērē apakšā, bet parastajām noteikti vajadzētu cepamo papīru vai arī ietaukot veidni).
Krāsni uzregulē uz 200 grādiem un liek pamatni nedaudz "apkalst," kamēr gatavo biezpiena masu.
2/3 biezpiena, 3 olas, vaniļas cukuru un medu lieku blenderī un sablendē līdz vienmērīgai pusšķidrai masai.
Tad šķidro masu samaisa ar atlikušo biezpienu.
Pievieno izmērcētās rozīnes un saldētas mellenes, samaisa.
Izņem no krāsns nedaudz apcepto pamatni (šādi biezpiena masu uzklāt būs vieglāk), uzlej biezpiena masu pa virsu, izsmērē un liek cepties uz 25-30 minūtēm (vai kamēr biezpiens vietām kļūst nedaudz zeltaini brūns).
Kad biezpienmaize gatava, var pagatavot ogu vai augļu mērci. Es sablendēju kivi ar saldētām meža avenām un izrotāju ar brūklenēm, karambolu un fizāli. Man šķiet, ka ar svaigām zemenēm būtu bijis vēl garšīgāk. Tagad man pat šķiet, ka tā pēc garšas nedaudz atgādināja siera kūku.
Pamatnei:
1 glāze diedzētu rudzu (vai kviešu) graudu
4-5 ēdamkarotes griķu miltu
1 ola
2 ēdamkarotes medus
1 neliels burkāns
1 tējkarotes sodas
50 g sviesta
6 pilieni stēvijas
šķipsniņa kanēļa, malta kardamona, malta muskatrieksta un malta ingvera
Biezpiena masai:
600-800 g biezpiena (vēlams kazas)
3 olas
3 tējkarotes vaniļas cukura
2 ēdamkarotes medus
3 ēdamkarotes citronūdenī izmērcētu rozīņu
3 ēdamkarotes melleņu (var arī saldētas)
Mērcei: jebkuri skābie augļi vai ogas, piemēram, kivi, zemenes, mellenes un dažas ogas vai skābie augļi rotāšanai
Pagatavošana:
Ieber diedzētos graudus blenera traukā, pievieno vienu olu un sablendē līdz šķidrai putriņas konsistencei.
Pēc tam pievieno sviestu istabas temperatūrā.
Iejauc masā un labi izmaisa.
Pievieno medu un izmaisa.
Pievieno dzeramo sodu un izmaisa.
Tad pievieno griķu miltus un samaisa. Masai jābūt biezākai, bet joprojām pietiemi elastīgai, lai varētu maisīt.
Uz smalkās skaidiņu rīves pierīvē burkānu.
Labi samaisa un pievieno garšvielas. Pēc tam smērē uz pannas (man panna (30 cm diametrā) ir ar speciālo pārklājumu, tādēļ taukvielas nav jāsmērē apakšā, bet parastajām noteikti vajadzētu cepamo papīru vai arī ietaukot veidni).
Krāsni uzregulē uz 200 grādiem un liek pamatni nedaudz "apkalst," kamēr gatavo biezpiena masu.
2/3 biezpiena, 3 olas, vaniļas cukuru un medu lieku blenderī un sablendē līdz vienmērīgai pusšķidrai masai.
Tad šķidro masu samaisa ar atlikušo biezpienu.
Pievieno izmērcētās rozīnes un saldētas mellenes, samaisa.
Izņem no krāsns nedaudz apcepto pamatni (šādi biezpiena masu uzklāt būs vieglāk), uzlej biezpiena masu pa virsu, izsmērē un liek cepties uz 25-30 minūtēm (vai kamēr biezpiens vietām kļūst nedaudz zeltaini brūns).
Kad biezpienmaize gatava, var pagatavot ogu vai augļu mērci. Es sablendēju kivi ar saldētām meža avenām un izrotāju ar brūklenēm, karambolu un fizāli. Man šķiet, ka ar svaigām zemenēm būtu bijis vēl garšīgāk. Tagad man pat šķiet, ka tā pēc garšas nedaudz atgādināja siera kūku.
pirmdiena, 2012. gada 9. aprīlis
Alternatīva miltiem
Kad tikko kā sāku iepazīt kombinēto diētu, man bija grūti samierināties ar to, ka miltu izstrādājumus nevar ēst kopā ar olbaltumvielām. Kas nu kuram aktuālāk - ceptas vai neceptas siermaizītes, sviestmaizes, picas, pīrādziņi, pankūkas, burito, brokastu pārslas ar pienu un tamlīdzīgi ēdieni bija jāatstāj pagātnē. Nedaudz atgādinot teorētisko pusi - olbaltumvielu kategorijai vajadzīga skābāka, bet ogļhidrātiem/cietei - sārmaināka vide, bet abas kopā tās rada "haosu", jo organisms nesaprot, ko darīt un rezultātā pilnvērtīgi netiek asimilēti ne ogļhidrāti, ne olbaltumvielas. Tā kā organismam ir vajadzīgs ne jau garšas baudījums, bet vitamīni, aminoskābes, minerālvielas, fermenti utt., kas nodrošina tā pareizu darbību un veselību, tad mums jācenšas tam palīdzēt šo mērķi sasniegt.
Labā ziņa ir tāda, ka tomēr ir alternatīvas - ierastos kviešu/rudzu miltus ir iespējams aizvietot ar citu produktu - diedzētu graudu miltiem. Sliktā ziņa ir tāda, ka, diemžēl, pie mums šādi milti nav nopērkami. Esmu aptaujājusi lielākos ekoveikalus, kuros ir vislielākā varbūtība, ka šādi produkti varētu tikt pārdoti, taču tur par diedzētu graudu miltiem neviens pat nav dzirdējis. Atliek vien pašiem likt lietā izdomu, lai tiktu pie diedzētu graudu miltiem.
Pāris vārdos vēl paskaidrošu, kāpēc diedzēti graudi nav tas pats, kas parasti graudi. Diedzēšanas procesā graudā vai sēklā norisinās ļoti daudz pārmaiņu. Viena no galvenajām - ciete tiek sadalīta vienkāršos cukuros, ko organismam ir vienkārši asimilēt (līdzīgi kā dārzeņus). Diedzēšanas procesā rodas arī vairāk C, B2, B5 un B6 vitamīnu, karotīns un tiek neitralizētas parastos graudos esošas vielas (piemēram, fitoskābe), kas kavē kalcija, magnija, cinka, vara un dzelzs uzsūkšanos organismā. Diedzēšanas procesā graudā rodas vairāk olbaltumvielu, līdz ar to diedzēti graudi, sēklas, pupiņas tiek pieskaitīti pie olbaltumvielu kategorijas.
Ilgāku laiku nodarbinot sevi ar domu, kā tikt pie diedzētu graudu miltiem, esmu nonākusi pie dažiem secinājumiem un eksperimentu kārtā arī tīri garšīgiem un baudāmiem rezultātiem. Sākotnējā ideja bija izdiedzēt graudus (kviešu, rudzu), izkaltēt un aiznest uz "Grauda spēku" samalt. Bet ņemot vērā ierobežoto platību uz palodzes, kur reāli kaut ko var izdiedzēt, sapratu, ka tas būtu Donkihota cienīgs darbs, jo, lai iegūtu pietiekamu apjomu miltus, ir jāizdiedzē diezgan daudz graudu, tādēļ kopumā tas prasītu gana daudz laika (kviešu graudi man uz palodzes izdīgst vidēji 3-4 dienās). Iespējams, ka izdiedzētos un izkaltētos graudus var samalt arī kafijas dzirnaviņās. Bet tā kā man tādu nav, neesmu šajā jomā eksperimentējusi. Vēl ir variants nopirkt izdiedzētus un izkaltētus graudus (ja nemaldos bija rudzu un kviešu graudi - nopērkami gan Maximā, gan Rimi) un tad tos vai nu pašiem mājās samalt kafijas dzirnaviņās, vai arī - ja nopērk lielāku daudzumu - tad var nest uz "Grauda spēku" (vismaz citu vietu nezinu, kur tiek piedāvāts graudu malšanas pakalpojums nelielam apjomam). Mīnuss ir tāds, ka izkaltētie diedzēti graudi ir padārgi - beigu beigās kilograms šādu miltu varētu izmaksāt tik daudz, ka var pazust vēlme to darīt atkārtoti.
Lai iegūtu mīklu, miltiem ir jāpievieno šķidrums - izejot no šāda argumenta, es nolēmu pamēģināt pavisam vienkāršotu variantu: izdiedzētus un mitrus graudus, pievienoju tiem nedaudz ūdens, sablendēju putriņā līdz vēlamai konsistencei, un pievienojot citas sastāvdaļas, ko parasti liek kādai no mīklām, un man sanāca pārsteidzoši garšīgs (un patiešām veselīgs!) rezultāts. Ja plānots mīklai pievienot arī olu (t.i. neesat vegāns), tad vēl biezāku konsistenci var iegūt šādi: izdiedzētus un izmērcētus graudus liek blenderī, piesit vienu olu, pievieno garšvielas un blendē līdz masa kļūst mīksta. Tad lej vai smērē uz pannas un cep gatavu. Tā var būt pamatne picām, augļu kūkām, biezpienmaizei un vēl virknei garšīgu ideju.
Miežu, kviešu, rudzu graudus es pērku Rīgas centrāltirgū un tie maksā ap 0,50 - 0,70 Ls/kg. Izdiedzējot tik daudz graudus, cik var vienā kārtā sabērt uz liela pusdienu šķīvja (~30 cm) var izcept nelielu picu, daudz vafeļu vai 7 tortiļas. Kādā no nākamajiem ierakstiem padalīšos ar receptēm, kas man sanāca no diedzēto graudu mīklas, bet pagaidām varu tikai rekomendēt aiziet līdz tirgum un iegādāties graudus, bet augstākā labuma kviešu miltus turpmāk svītrot no iepirkumu saraksta, jo tie no uzturvērtības viedokļa ir diezgan mazvērtīgi, turklāt tie rada pārāk daudz problēmu gremošanas sistēmai un beigu beigās dod savu ieguldījumu liekajos kilogramos. Kāpēc gan neizvēlēties veselīgākas alternatīvas?
Labā ziņa ir tāda, ka tomēr ir alternatīvas - ierastos kviešu/rudzu miltus ir iespējams aizvietot ar citu produktu - diedzētu graudu miltiem. Sliktā ziņa ir tāda, ka, diemžēl, pie mums šādi milti nav nopērkami. Esmu aptaujājusi lielākos ekoveikalus, kuros ir vislielākā varbūtība, ka šādi produkti varētu tikt pārdoti, taču tur par diedzētu graudu miltiem neviens pat nav dzirdējis. Atliek vien pašiem likt lietā izdomu, lai tiktu pie diedzētu graudu miltiem.
Pāris vārdos vēl paskaidrošu, kāpēc diedzēti graudi nav tas pats, kas parasti graudi. Diedzēšanas procesā graudā vai sēklā norisinās ļoti daudz pārmaiņu. Viena no galvenajām - ciete tiek sadalīta vienkāršos cukuros, ko organismam ir vienkārši asimilēt (līdzīgi kā dārzeņus). Diedzēšanas procesā rodas arī vairāk C, B2, B5 un B6 vitamīnu, karotīns un tiek neitralizētas parastos graudos esošas vielas (piemēram, fitoskābe), kas kavē kalcija, magnija, cinka, vara un dzelzs uzsūkšanos organismā. Diedzēšanas procesā graudā rodas vairāk olbaltumvielu, līdz ar to diedzēti graudi, sēklas, pupiņas tiek pieskaitīti pie olbaltumvielu kategorijas.
Ilgāku laiku nodarbinot sevi ar domu, kā tikt pie diedzētu graudu miltiem, esmu nonākusi pie dažiem secinājumiem un eksperimentu kārtā arī tīri garšīgiem un baudāmiem rezultātiem. Sākotnējā ideja bija izdiedzēt graudus (kviešu, rudzu), izkaltēt un aiznest uz "Grauda spēku" samalt. Bet ņemot vērā ierobežoto platību uz palodzes, kur reāli kaut ko var izdiedzēt, sapratu, ka tas būtu Donkihota cienīgs darbs, jo, lai iegūtu pietiekamu apjomu miltus, ir jāizdiedzē diezgan daudz graudu, tādēļ kopumā tas prasītu gana daudz laika (kviešu graudi man uz palodzes izdīgst vidēji 3-4 dienās). Iespējams, ka izdiedzētos un izkaltētos graudus var samalt arī kafijas dzirnaviņās. Bet tā kā man tādu nav, neesmu šajā jomā eksperimentējusi. Vēl ir variants nopirkt izdiedzētus un izkaltētus graudus (ja nemaldos bija rudzu un kviešu graudi - nopērkami gan Maximā, gan Rimi) un tad tos vai nu pašiem mājās samalt kafijas dzirnaviņās, vai arī - ja nopērk lielāku daudzumu - tad var nest uz "Grauda spēku" (vismaz citu vietu nezinu, kur tiek piedāvāts graudu malšanas pakalpojums nelielam apjomam). Mīnuss ir tāds, ka izkaltētie diedzēti graudi ir padārgi - beigu beigās kilograms šādu miltu varētu izmaksāt tik daudz, ka var pazust vēlme to darīt atkārtoti.
Lai iegūtu mīklu, miltiem ir jāpievieno šķidrums - izejot no šāda argumenta, es nolēmu pamēģināt pavisam vienkāršotu variantu: izdiedzētus un mitrus graudus, pievienoju tiem nedaudz ūdens, sablendēju putriņā līdz vēlamai konsistencei, un pievienojot citas sastāvdaļas, ko parasti liek kādai no mīklām, un man sanāca pārsteidzoši garšīgs (un patiešām veselīgs!) rezultāts. Ja plānots mīklai pievienot arī olu (t.i. neesat vegāns), tad vēl biezāku konsistenci var iegūt šādi: izdiedzētus un izmērcētus graudus liek blenderī, piesit vienu olu, pievieno garšvielas un blendē līdz masa kļūst mīksta. Tad lej vai smērē uz pannas un cep gatavu. Tā var būt pamatne picām, augļu kūkām, biezpienmaizei un vēl virknei garšīgu ideju.
Miežu, kviešu, rudzu graudus es pērku Rīgas centrāltirgū un tie maksā ap 0,50 - 0,70 Ls/kg. Izdiedzējot tik daudz graudus, cik var vienā kārtā sabērt uz liela pusdienu šķīvja (~30 cm) var izcept nelielu picu, daudz vafeļu vai 7 tortiļas. Kādā no nākamajiem ierakstiem padalīšos ar receptēm, kas man sanāca no diedzēto graudu mīklas, bet pagaidām varu tikai rekomendēt aiziet līdz tirgum un iegādāties graudus, bet augstākā labuma kviešu miltus turpmāk svītrot no iepirkumu saraksta, jo tie no uzturvērtības viedokļa ir diezgan mazvērtīgi, turklāt tie rada pārāk daudz problēmu gremošanas sistēmai un beigu beigās dod savu ieguldījumu liekajos kilogramos. Kāpēc gan neizvēlēties veselīgākas alternatīvas?
Abonēt:
Ziņas (Atom)