Diedzētu graudu pankūkas

Šorīt, kad vajadzēja Felicitai pagatavot brokastis pirms došanās uz skolu, es nolēmu uz ātru roku izcept diedzētu rudzu graudu pankūkas, lai mazajai skolniecei būtu sātīgs dienas iesākums un enerģija skolas gaitām. Rezultātu man pat neizdevās novērtēt, jo Felicita visu apēda un teica, ka esot ļoti garšīgi. Un - ja jau bērns atzīst par garšīgu esam, tad pieaugušajiem arī noteikti garšotu. Pagatavošana ir bezgala vienkārša. Vajadzīgi tikai diedzēti graudi, 1 ola un 1/2 paciņas biezpiena - to visu saliek blendera traukā, kārtīgi sablendē, piepilina dažus pilienus stēvijas, 1 tējkaroti vaniļas cukura un liek cepties. Gatavus pasniedzu ar tējkaroti medus.

Iedvesmai - materiāli par bāzisko diētu un receptēm angļu valodā

Viens no maniem mīļākajiem blogiem par dalīto uzturu un skābju sārmu līdzsvara diētu ir divu ASV dzīvojošu māsu projekts ar nosaukumu Alkalinesisters. Receptes ir interesantas, ar brīnišķīgām fotogrāfijām un diezgan plašu aprakstu par izmantojamajiem produktiem. Ja angļu valoda nav šķērslis, noteikti iesaku smelties iedvesmu veselīgām maltītēm, jo īpaši tagad, kad tūlīt, tūlīt sāksies ogu un pašmājas labumu sezona.

Vēlreiz par Akvelīnas Līvmanes grāmatu

Man ne reizi vien ir gadījies tā, ka, lasot grāmatu otrreiz, sanāk uzzināt vēl daudz ko jaunu. Pāršķirstot vēlreiz Akvelīnas Līvmanes "Zaļās iedvesmas grāmatu," pamanīju tik daudz foršu recepšu, ka kaut ko noteikti pamēģināšu jau šovakar. E-grāmatnīcā šo jauko grāmatiņu var iegādāties tikai par 1,49 Ls un, manuprāt, ir vērts to turēt savā grāmatplauktā.
Viena recepte no grāmatiņas, ar ko noteikti gribu padalīties, ir svaigēdāju majonēze. Es līdz šim esmu izmēģinājusi gavēņa majonēzi, kurai nav klāt dzīvnieku izcelsmes produktu, taču Līvmanes recepte ir daudz labāka par gavēņa majonēzes augu eļļu un guarānas sveķu emulsiju, kas vienalga garšo pēc majonēzes.

Sastāvdaļas:
1 avokado vai sauja smalki maltu riekstu (pēc izvēles) (ja vēlamies sārmaināku rezultātu, tad ņemam citronūdenī mērcētas mandeles -mana piezīme)
1/2 glāzes olīveļļas
1/4 glāzes citrona sulas
1 ķiploka galviņa
1/2 tējkarotes jūras sāls
1/4 tējkarotes melno piparu vai sinepju.

Visu sajauc viendabīgā masā un lieto dažādu ēdienu garnēšanai, arī kā piedevu salātiem.

Es jau gara acīm redzu šo majonēzi pie tvaicētu biešu-pupiņu salātiem vai tvaicētu dārzeņu rasola. Jā, starp citu, gribēju padalīties manā rasola receptē, jo parasti to ļoti ātri apēd un slavē kā garšīgu.

Sastāvdaļas:
tvaicēti kartupeļi un tvaicēti burkāni
konservēta vai tvaicēta kukurūza
zaļie zirnīši (ne-sezonā konservēti, sezonā - svaigi)
paprika, fenhelis, zaļie lociņi. Vārītas olas - pēc vēlēšanās.

Sastāvdaļas, sagriež gabaliņos un samaisa ar mērci.

Mērci parasti gatavoju no skābā krējuma, kuram piejauktas 3-4 tējkarotes pesto, 1-2 tējkarotes mārrutku, 1 tējkarote sinepju, jūras sāls un maltie melnie pipari pēc garšas. Ja gribas pikantāku, lieku klāt čili pulveri vai maltus kajēnas piparus. Taču tagad, šķiet, ka esmu atradusi lielisku alternatīvu šai mērcei - svaigēdāju majonēzi.

Biezpienmaize, kas rītu nesagaidīs

Kurš gan var pilnīgi godīgi, liekot roku uz sirds, pateikt, ka konditorejas izstrādājumi atstāj vienaldzīgu? Es arī piederu pie tiem, kam kādreiz ļoti garšoja kūciņas, bulciņas, šokolāde un viss saldais. Attīrot organismu, saldumu kāre pāriet dabiski, taču laiku pa laikam ir vēlme apēst kaut ko "no kādreizējās dzīves." Tā kā parastie kviešu milti vai cukurs mājās vairs nav atrodami (un tos arī nedomāju ieviest), tad jāķeras pie eksperimenta ar jaunajām izejvielām. Kādreiz man ļoti garšoja biezpienmaizītes, taču, palasot industriālo izstrādājumu sastāvu, roka neceļas tos iegādāties. Domu par pašceptu, veselīgāku biezpienmaizītes versiju, kas sader ar produktu kombinēšanas principu, jau pasen perinājās manā prātā un šodien es to īstenoju. Un rezultāts.... mmmm... daudz garšīgāks par to, kas nopērkams veikalos. Manis ceptā biezpienmaizes plāts sen apēsta un rītu nesagaidīs. Es domāju, ka jums būs līdzīgi.

Pamatnei:
1 glāze diedzētu rudzu (vai kviešu) graudu
4-5 ēdamkarotes griķu miltu
1 ola
2 ēdamkarotes medus
1 neliels burkāns
1 tējkarotes sodas
50 g sviesta
6 pilieni stēvijas
šķipsniņa kanēļa, malta kardamona, malta muskatrieksta un malta ingvera

Biezpiena masai:
600-800 g biezpiena (vēlams kazas)
3 olas
3 tējkarotes vaniļas cukura
2 ēdamkarotes medus
3 ēdamkarotes citronūdenī izmērcētu rozīņu
3 ēdamkarotes melleņu (var arī saldētas)

Mērcei: jebkuri skābie augļi vai ogas, piemēram, kivi, zemenes, mellenes un dažas ogas vai skābie augļi rotāšanai

Pagatavošana:
Ieber diedzētos graudus blenera traukā, pievieno vienu olu un sablendē līdz šķidrai putriņas konsistencei.

 Pēc tam pievieno sviestu istabas temperatūrā.

Iejauc masā un labi izmaisa.

Pievieno medu un izmaisa.

Pievieno dzeramo sodu un izmaisa.

Tad pievieno griķu miltus un samaisa. Masai jābūt biezākai, bet joprojām pietiemi elastīgai, lai varētu maisīt.

Uz smalkās skaidiņu rīves pierīvē burkānu.

Labi samaisa un pievieno garšvielas. Pēc tam smērē uz pannas (man panna (30 cm diametrā) ir ar speciālo pārklājumu, tādēļ taukvielas nav jāsmērē apakšā, bet parastajām noteikti vajadzētu cepamo papīru vai arī ietaukot veidni).

Krāsni uzregulē uz 200 grādiem un liek pamatni nedaudz "apkalst," kamēr gatavo biezpiena masu.
2/3 biezpiena, 3 olas, vaniļas cukuru un medu lieku blenderī un sablendē līdz vienmērīgai pusšķidrai masai.

Tad šķidro masu samaisa ar atlikušo biezpienu.

Pievieno izmērcētās rozīnes un saldētas mellenes, samaisa.

Izņem no krāsns nedaudz apcepto pamatni (šādi biezpiena masu uzklāt būs vieglāk), uzlej biezpiena masu pa virsu, izsmērē un liek cepties uz 25-30 minūtēm (vai kamēr biezpiens vietām kļūst nedaudz zeltaini brūns).

Kad biezpienmaize gatava, var pagatavot ogu vai augļu mērci. Es sablendēju kivi ar saldētām meža avenām un izrotāju ar brūklenēm, karambolu un fizāli. Man šķiet, ka ar svaigām zemenēm būtu bijis vēl garšīgāk. Tagad man pat šķiet, ka tā pēc garšas nedaudz atgādināja siera kūku.

Kas šodien vakariņās?

Dodoties kārtējā mazās iepirkšanās tūrē uz netālo Maximu, ļoti nopriecājos, ieraugot pārdošanā karambolu (angliski to mēdz dēvēt arī par star fruit, jo, sagrieztas šķēlītēs, tās tiešām izskatās pēc zvaigznēm) un fizāli. Šie abi augļi noteikti nav no tiem, kurus vajadzētu izmest no ēdienkartes, jo tie satur salīdzinoši maz cukura un ļoti daudz C vitamīna (apmēram divas reizes vairāk nekā citronā), pateicoties kam tiek stirpināta mūsu imūnsistēma un no organisma izvadīti toksīni. Fizālis ir īpaši noderīgs veģetāriešiem un vegāniem, jo satur cilvēkam visas nepieciešamās 18 aminoskābes, no kurām 8 ir neaizstājamās. Karambola satur A vitamīnu, kāliju un varu.
Papildu šīm vērtīgajām uzturvielām, manuprāt, šie augļi ir pat ļoti garšīgi un atsvaidzinoši. Laba izvēle vieglām vakariņām.

Siltie dzērieni

Laikā starp apkures sezonas beigām un patiešām siltām dienām vismaz man aizvien vairāk vakaros prasās iedzert krūzīti silta dzēriena. Ja atmetam kafiju, kakao, melno un zaļo tēju kā skābas iedarbības produktus, - ko vēl varam dzert, lai sasildītos?

Izvēle numur viens ir zāļu tējas. Vienīgais, kas jāatceras, dzerot siltos dzērienus - tos tiešām vajadzētu dzert SILTUS nevis KARSTUS, jo pārāk karsts tāpat kā pārāk auksts (gan barība, gan dzērieni) no organisma prasa papildu enerģiju, lai to atdzesētu (vai uzsildītu) līdz pieņemamai temperatūrai.
Zāļu tēja ar medu ir ne tikai sildošs, bet arī veselīgs dzēriens. Medus jāpievieno tad, kad tēja ir vēsāka par 40 grādiem, lai saglabātos šajā dabiskajā saldinātājā esošie vitamīni un enzīmi.

Ja neesat skeptiski pret sojas produkciju, tad vēl viens variants ir pagatavot sev krūzi silta sojas piena no sojas piena pulvera. Tā pagatavošanai nav nepieciešams verdošs ūdens, pilnībā pietiek ar apmēram 40 grādus siltu ūdeni, lai pulveris ūdenī izšķīstu. Ja škīdināsiet to aukstākā, tas velsies kunkuļos un tik labi nešķīdīs.

Ja jums garšo kakao, tad varu jūs iepriecināt - tam ir ļoti labs aizvietotājs: keroba (karoba) jeb maizes koka pulveris. Tas nesatur kofeīnu un ir bagāts ar vērtīgām uzturvielām. To var izmantot ne tikai kakao pagatavošanai, bet arī konditorejā vai pat pagatavot šokolādi (tās daudz veselīgākas versijas recepti tuvākajā laikā publicēšu blogā). Es keroba dzērienu gatavoju ar sojas pienu - uz apmēram 300 ml krūzīti lieku 4 ēdamkarotes sojas piena pulvera, 1 - 3 tējkarotes (atkarībā no tā, cik stipru garšu vēlaties) keroba pulvera, kārtīgi samaisu, lai kerobs nebūtu kunkuļos, jo to būs daudz grūtāk izšķīdināt, ja ūdenī būs sametušies kunkuļi. Lai garša būtu nedaudz saldenāka, pievienoju 2-3 pilienus stēvijas. Domāju, ka arī medus karote šo dzērienu padarītu gana garšīgu.

Vēl varam sev uzrīkot bērnības garšas vakaru, pagatavojot cigoriņu vai miežu kafiju. Cigoriņi ir ļoti veselīgs produkts un ieteicami visdažādākajos veidos - gan kā kafija, gan izmantot to ēdamās lapas salātos vai ziedus, kurus var pildīt ar rīsiem, dārzeņiem utt. vai pat ēst svaigus. Tā kā cigoriņi ir diezgan rūgteni, tad es noteikti pievienoju 4 pilienus stēvijas, kā arī krēmīgākai garšai apmēram 3-4 ēdamkarotes sojas piena pulvera.

Miežu kafiju pagatavo pēc norādēm, kas rakstītas uz paciņas. Es gan neievēroju norādītās devas, esmu atradusi savu kombināciju - ieberu 2 tējkarotes miežu kafijas un vienu krūzīti ūdens, pavāru 2-3 minūtes, izkāšu un baltumam pievienoju dažas ēdamkarotes sojas piena pulvera un dažus stēvijas pilienus vai medu.

Vai pH diēta kļūst populārāka Latvijā?

Ik reizi, kad lasu par cilvēkiem, kas arī ir atraduši pH diētu, mani patiešām pārņem prieks, jo tas nozīmē tikai vienu - veselīgākas sabiedrības potenciālu. Veselīgāka sabiedrība ir mierīgāka un racionālāka sabiedrība, kas nedarbojas pēc Pavlova sunīšu refleksu principa (kaut vai tās pašas saldumu kāres un ar tām saistītās dusmu un agresijas lēkmes, cilvēka mūžīgā uzbudināmība, kafijas, alkohola atkarība utt.)
Šodien izlasīju vēl kādu rakstu, kurā homeopāte Maruta Noveičuka atklāj savu pieeju organisma atskābināšanā un rezultātu diagnosticēšanā. Šajā rakstā arī uzskatāmi redzam to, ko jau aprakstīju iepriekš - pH diētā nav tikai viena taisnība un viens ceļš. Mēdz atšķirties uzskati par to, kuri augļi ir pavisam skābi un kuri sārmaini. Ir autori (piemēram Redfords), kas uzskata, ka augļus, izņemot citronus, laimus un nesaldus greipfrūtus, vispār vajadzētu izslēgt no uztura vismaz attīrīšanās posmā, jo tie satur cukuru. Personīgi es visu praktizēju ar mēru un cenšos vairāk pievērst uzmanību kopējam līdzsvaram, nevis katrai sīkākai detaļai. Protams, arī man ir savi kategoriskie nē - cukuram, raugam, nevēlamām produktu kombinācijām (ogļhidrāti+olbaltumvielas), gāzētiem dzērieniem, paku sulām, konservantiem, mākslīgjiem saldinātājiem, E vielām utt. Tomēr aicinu ikvienu ļauties eksperimentiem un saprast, kas vislābāk strādā jūsu labā. Dažādos pH diētas piekritēju forumos esmu lasījusi cilvēku secinājumus par to, ka diētas konkrētām asinsgrupām vai Ajūrvēda nebūt neesot kaut kas ļoti pretrunīgs pH diētai. No katras sistēmas var paņemt kaut ko tieši sev un jāpatur prātā arī tas, ka pastāv reģionālā specifika, kas noteikti jāņem vērā, pielāgojot citu kontinentu diētas pašmāju produktiem un iespējām.