Neredzamais briesmonītis raugs un tā produkti

Pirms gada iegādājos maizes mašīnu un ar lielu entuziasmu sāku cept dažnedažādākās maizītes, kas kļuva par neatņemamu ikdienas uztura sastāvdaļu. Šogad es maizes mašīnu pārdevu, jo sāku interesēties par to, kāpēc speciālisti (izņemot tos, kas lobē maiznīcas un farmācijas uzņēmumu intereses) aizvien vairāk nemīl raugu, un iegūtā informācija mani ir pārliecinājusi par industriālās maizes kaitīgumu veselībai (par rauga ietekmi diezgan izsmeļoši aprakstīts šeit). Tas nenozīmē, ka maizi vairs neēdu. Es vienkārši neēdu to maizi, kuras pagatavošanā izmantots raugs. Joprojām ir iespējams mājas apstākļos – cepeškrāsnī – izcept ar dabīgu ieraugu gatavotu rupjmaizi, šad un tad apēst pa lavašam vai pitas maizei, macai, indiešu maizei, rīsu/kviešu/griķu galetei, galu galā – pašceptām sāļajām un saldajām vafelēm. Ir tik daudz veselīgāku alternatīvu maizei, kas gatavota ar termofīlo raugu jeb rauga sēni. 

Tie, kas nebaidās nostāties pret farmācijas firmu lobijiem un vadās pēc humanitārajiem apsvērumiem, ir nākuši klajā ar secinājumiem par mūsu gadsimta briesmīgāko slimību – vēzi, saistot to ar Candida jeb rauga sēnītes invāziju mūsu organismā. Par to varat palasīt šeit. Varat ticēt, varat neticēt, taču es nedomāju, ka tā ir tikai sakritība, ka pat pie mums Gaiļezera slimnīcā ir uzsākts eksperiments ar onkoloģisko pacientu uzturu, pētot rupjmaizes, kas cepta bez rauga, E vielām un citām nevajadzīgām piedevām, pozitīvo ietekmi uz veselību. Par līdzīgu pieeju nesen lasīju žurnālā „ir’, kur jaunai meitenei, kurai bija vēzis vissmagākajā stadijā un kuru nebija iespējams operēt, palīdzēja ārsts no Baltkrievijas, norīkojot īpašu homeopātijas kursu un īpašu diētu (no kuras kategoriski izslēgti raugu saturoši produkti), kas viņu sāka atgriezt uz veselības ceļa.

Varbūt esat arī dzirdējuši maizes mašīnu īpašnieku stāstus, ka viņi to pārtraukuši lietot, jo diezgan strauji pieņēmušies svarā? Nav jau arī nekāds brīnums, jo maize - jo īpaši no rafinētajiem kviešu miltiem un baltā cukura, un termofīlā rauga - ir ļoti skābs produkts. Dzīvs piemērs ir ilggadējie ātrās ēdināšans iestādes apmeklētāji (skat. foto); kaut arī tagad šīs iestādes cenšas ieviest veselīgākas piedevas, tomēr pamatu pamats - fritētie kartupeļi (ciete) ar salīdzinoši milzīgo sāls daudzumu + hamburgers (olbaltumvielas+ciete) neko labu jūsu organismam nedarīs. Uzkrātais skābais atlikums pats par sevi liks manīt vai nu slimību, vājas imunitātes vai liekā svara veidolā.

Man ne mazākajā mērā nepietrūkst industriālās rauga maizes, jo tā ne tikai neatbilst dalītā uztura principiem, bet arī satur pietiekami daudz organismam nevajadzīgu un kaitīgu vielu. Un izrādās – ar laiku tā pierod veidot ēdienkarti bez maizes, ka tagad brīnos – kāpēc es to neizdarīju jau krietni agrāk?

Svaigēšana

Svaigēšana ir diezgan ‘’draudzīga’’  kombinētajai diētai, kaut arī ne visu, kas svaigs, vajadzētu ēst kopā. Nesen apmeklēju svaigēšanas restorānu un jāsaka, ka bija ļoti garšīgi, pat ja ne visi ēdieni bija tādi, ko es izvēlētos, jo zupās dārzeņi bija kombinēti ar ogām un augļiem, kas dalītajā uzturā nav ieteicams. Toties, kas attiecas uz dārzeņu ēdieniem vai dehidrētajām maizītēm – garšīgi un veselīgi. 

Tiem, kas varbūt nav iedziļinājušies svaigēšanas paradumos, pāris vārdos pastāstīšu par šo diētu vai dzīvesveidu. Svaigēdāji produktus apstrādā temperatūrā, kas nepārsniedz 40 grādus pēc Celsija, tādējādi saglabājot visus vitamīnus un fermentus. Cepšanas analogs svaigēdajiem ir dehidrēšana (proti, ūdens izvadīšana no produkta, panākot sausāku substanci, kas turas kopā), kurai izmanto īpašas ierīces – dehidrātorus, kas zemā temperatūrā kaltē produktu tik ilgi, līdz tas izžūst. Tā svaigēdāji gatavo cepumus, maizi, čipsus, uzkodas utt. Lielākoties svaigēdāji neēd dzīvnieku izcelsmes produktus, jo īpaši gaļu vai zivis. 

Arī skābju-sārmu līdzsvara diētas piekritēji ar laiku iemācās sabalansēt savu ēdienkarti tiktāl, ka gaļa kā olbaltumvielu avots vairs nav tik aktuāla. Tas, protams, ir ļoti individuāli un, ja jums ļoti garšo gaļa, tad droši turpiniet. Vienīgais, ko būtu vēlams apsvērt, ir gaļas kvalitāte. Labāk ēst bioloģiski audzētu dzīvnieku produktus divas - trīs reizes nedēļā nekā apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes gaļu reizi vai divas dienā. Kaut arī atkārtošos, taču šo ikvienam vajadzētu iemācīties gluži kā mantru – KVALITĀTE IR SVARĪGĀKA PAR KVANTITĀTI!

Tātad, ja esiet svaigēdāji – kombinētā diēta ir savienojama ar jūsu dzīvesveidu, taču vajadzētu pievērst lielāku uzmanību produktu kombinācijām. Termiski apstrādātas pārtikas cienītājiem savukārt ir iespējams šo to aizgūt no svaigēdāju receptēm un idejām, jo vismaz 70% mūsu pārtikas vajadzētu būt svaigai vai ļoti minimāli tvaicētai, lai saglabātu vielmaiņai tik nozīmīgos enzīmus un vitamīnus.

[Gandrīz] ideāla ēdienreize

Vai zināt, cik daudz kaloriju cilvēkam jāuzņem diennakts laikā? Vai zināt, cik lielai jābūt porcijai? Personīgi es esmu dzirdējusi, ka cilvēkam vienā maltītē nevajadzētu apēst vairāk ēdiena nekā viņš var noturēt vienā riekšavā. Lai nu kā, bet šajā diētā mēs kalorijas neskaitām. Man šķiet, ka tā ir labā ziņa.

Daudz svarīgāks par kaloriju skaitu ir kādā no iepriekšējām ziņām minētais 30:70 princips, kur 30% no porcijas veido vai nu olbaltumvielas, vai cieti saturoši produkti vai pupiņas/pākšaugi (bet ne visi kopā), bet 70% - svaigi un viegli tvaicēti dārzeņi un lapu salāti.

Ja vēlaties kādu daļu dārzeņu termiski apstrādāt, tad visieteicamākā ir tvaicēšana, taču - centieties tos nepārtvaicēt. Ja dārzeņi pēc tvaicēšanas ir tik mīksti, ka jūk ārā un ir viegli saspiežami putriņā, tas nozīmē, ka esat tos piebeiguši un tajos vairs nav gremošanai tik nozīmīgo enzīmu un arī vitamīnu daudzums tajos ir ļoti niecīgs, ja vispār ir. Pareizi tvaicētiem dārzeņiem ir jābūt vēl nedaudz kraukšķīgiem.

Kas attiecas uz sākumā pieminēto riekšavu, kurā vajadzētu ietilpt vienai maltītei - varat to praktizēt, ja ļoti vēlaties, bet izšķirošas nozīmes tam nav. Jūs noteikti zināt, cik apjomīgi ir svaigi spināti, romiešu salāti un citi veselīgi gardumi. Pat, ja porcija izskatās liela, arī divas riekšavas šo zaļumu nemaz nebūs tik daudz. Tādēļ labāk vadieties pēc 30:70 principa (jo lielāka karbonāde vai vairāk makaronu, jo vairāk zaļumu), nevis tehniskas mērīšanas. Un šī principa ievērošana arī neļaus jums pārēsties, jo visvairāk kaloriju būs tieši 30% no porcijas.

Un atcerieties, ka paēst nenozīmē pārēsties. Jāēd tikai tik daudz, lai rastos sāta sajūta. Smaguma sajūta norāda uz pārmērību. Kuņģī ir jāatstāj vieta, kur kuņga sulai sajaukties ar barību, pretējā gadījumā būs kā ar pārbāztu veļasmašīnu - pusi drēbju izņemsiet neizmazgātas. Ar laiku iemācīsieties noteikt vajadzīgo porcijas apjomu. Starp citu - ēdot veselīgāk un pareizāk, ēst gribas mazāk, jo organisms no pareizām kombinācijām paņem optimālo vajadzīgo vielu daudzumu.

Kurp steigties?

Nav noslēpums, ka Rietumos cilvēki dzīvo nemitīgā steigā un laika badā. Informācijas kļūst aizvien vairāk, bet laika to apgūt - mazāk. Tas rada stresu, taču nemaina lietas būtību. Steiga nemanāmi pārņem ikvienu mūsu kustību, domu un ikdienas paradumu. Reti gadās sastapt cilvēkus, kas dzīvo nesteidzoties, bauda mirkļus, dzīvo ar šā brīža apziņu, tagadnē. Tas ir ietekmējis arī ēšanas paradumus, jo ne velti aizvien lielāku popularitāti gūst ātrās uzkodas, iespēja maltīti paņemt līdzi mašīnā, papīra krūzi ar kafiju vai tēju izdzert pa ceļam uz darbu un tamlīdzīgi. Ja tik maz uzmanības tiek pievērsts tam, kā mēs ēdam, vai var cerēt, ka aizdomāsimies arī par to, ko ēdam? Visticamāk, ka nē.

Skābju - sārmu līdzsvara diēta iet nedaudz tālāk par ēdienu kombinācijām un tajā ir norādīts, ka arī mūsu emocijas ir ļoti būtisks faktors vēlākām ķīmiskajām reakcijām organismā. Stress, tāpat kā neveselīga pārtika, padara mūsu organismu skābāku. Noteikti ikviens zina kādu (vai arī tas ir atkuāli jums pašiem), kas stresa apstākļos sāk drudžaini ēst, jo tas it kā nomierina. Starp šiem paradumiem un lieko svaru pastāv zināma sakarība. Ēšana stresa apstākļos pat visveselīgāko barību var padarīt organismam nelabvēlīgu, kuru tas noglabā savās ''krātuvēs'' kopā ar citiem skābajiem atkritumiem. Runā, ka ieradumus varot salauzt un jaunus izveidot apmēram 21 dienu laikā. Varbūt ir vērts pamēģināt atteikties no ēšanas stresa apstākļos un pieradināt sevi ēst lēnām un mierīgi.

Ēdot lēni un kārtīgi sakožļājot barību, jūs atvieglojat darbu savam organismam, jo, piemēram, cietes un cukura šķelšana sākas tieši mutē, kur kopā ar siekalām izdalās fermenti, kas sašķeļ minētās produktu kategorijas. Šī iemelsa dēļ nav ieteicams ēdot uzdzert šķidrumu, jo tas apgrūtina apstrādes procesu. Dzeriet 30 minūtes pirms ēšanas un jums neslāps (ja vien neēdīsiet kaut ko ļoti neveselīgu un sausu - čipsus, kūkas, sālījumus utt.) ne ēšanas laikā, ne pēc tās.

Ja jums galīgi nav laika ēst, tad vai nu vienkārši padzerieties, apēdiet kaut ko ļoti nedaudz vai arī neēdiet nemaz līdz brīdim, kad jums būs laika ēšanai pievērsties bez steigas un uztraukuma. Alternatīva ir arī biezie kokteiļi (kafejnīcu ēdienkartēs tos bieži vien netulko un sauc par smoothies), kurus var ātri izdert un nav jātērē laiks kožļājot. Tā kā strukturālā līmenī produkti jau ir sasmalcināti, organismam tos būs vieglāk apstrādāt.

Ir dzirdētas versijas, ka ēdiens jāsakožlā 30+ reizes, taču šāda prakse ir diezgan nogurdinoša. Vismaz es diezin vai uzņemtos katrā maltītē katru dienu skaitīt to, cik reizes esmu sakožļājusi vienu kumosu. Varat vadīties pēc vienkāršāka un ne mazāk nekļūdīga principa: ēdienam jābūt sakožļātam līdz putriņas konsistencei. Nerijiet nost lielus, nesakožļātus kumosus, jo organisms tāpat tos nespēs sagremot un pārstrādāt. Tāpat šāda nesakožļāta barība iznāks ārā tāda, kāda iegājusi. Tad kādēļ uzreiz to neizmest atkritumu spainī?
Ēšana taču ir patīkama nodarbe, kuras laikā varat izbaudīt garšas nianses un sajūtas, kas no tām rodas. Tādēļ ēdīsim lēnām, domāsim gan par to, kā mēs ēdam, gan par to, ko mēs ēdam. Tas nemaz nav grūti, vajag tikai sākt.

Kotletes ar kartupeļiem... labāk nē

Kartupeļi ir ļoti būtiska mūsu virtuves sastāvdaļa un lielākā daļa cilvēku tos ēd gandrīz katru dienu. Arī produktu savienojamības tabulā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka olbaltumvielas (gaļa) ir ēdamas kopā ar dārzeņiem (cieti saturošiem vai nesaturošiem). Taču kartupeļi ir neliels izņēmums, jo tajos ir ļooooti daudz cietes, līdzīgi kā graudaugos. Graudaugus nav ieteicams ēst kopā ar olbaltumvielām tieši tā iemesla dēļ, ka cietes un olbaltumvielu pārstrādei ir vajadzīgas atšķirīgas vides, kas viena otru neitralizē un rezultātā olbaltumvielas līdz galam nesadalījušās sāks pūt, bet ciete - fermentēties. Vēdera pūšanās, smaguma sajūta un visas pārējās jaukās konsekvences ir neizbēgamas. Organismam nāksies patērēt ļoti daudz enerģijas, lai kaut kā šo eksperimentu nogādātu līdz izejai. Tādēļ nebrīnieties, ja vienīgais ieguvums no šādas maltītes ir sajūta, ka esat labi paēduši (respektīvi - ir sajūta, ka vēders ir pilns un smags). Taču citādi tajā nav nekā iepriecinoša - smaguma sajūta mīsies ar vēlmi gulēt un no rīta jums joprojām nāks miegs, kaut arī būsiet gulējuši savas 8-9 stundas vai nedaudz vairāk.
Daudz veselīgāka alternatīva piedevām, kas ēstas kopā ar gaļu, ir zaļumi: dažādu salātu lapas, spināti, rukola, endīvijas, sparģeļi, brokoļi utt., utt. - tos izvēlaties pēc savas gaumes un patikšanas. Svaigi lapu salāti un dārzeņi jūs nodrošinās ar fermentiem, kas palīdzēs sašķelt olbaltumvielas un pārstrādāt tās organismam tik nepieciešamajās aminoskābēs. Turklāt zaļumi dos arī pietiekamu daudzumu organisko minerālvielu, kas neļaus uzkrāties gaļas produktu skābajiem atlikumiem, tos vienkārši izvadot no organisma. Ja raizējaties, ka pēc tādas maltītes nejutīsieties paēduši, vienalga pamēģiniet. Organismam ir vajadzīgi vitamīni, aminoskābes, minerālvielas, galu galā - enerģija - nevis smaguma sajūta, ''ēdiena koma'' un negatīva enerģijas bilance. Ne jau ēdiena kvantitātē, bet kvalitātē ir meklējama veselīga uztura un attiecīgi - labas pasšajūtas - atslēga.

ŪDENS – MŪSU DZĪVĪBAS AVOTS

Kombinētajā diētā ļoti būtiska loma ir iedalīta ūdenim, kas atrodas ikviena dzīva organisma sastāvā. Diemžēl, pakļaujoties Rietumu ēšanas paradumiem, mēs esam savu organismu dehidrējuši (atūdeņojuši) tiktāl, ka tas ne tikai nav spējīgs normāli funkcionēt, bet arī nespēj vairs dot „sadzirdamus” signālus, ka tam slāpst. Tādēļ bieži vien tā vietā, lai izdzertu krūzi ūdens, uzkožam kaut ko, lai mutē saskrietu siekalas, aplaizam lūpas, it kā no tā paliktu labāk. Tomēr pareizāk būtu izdzert vienu vai divas glāzes ūdens tad, kad sajūtat izsalkumu. Ja izsalkums pāriet, tas nozīmē, ka jums vienkārši slāpa. Ja izsalkums pēc 15 minūtēm vēl turpina likt par sevi manīt, tad jūs patiešām esat izsalkuši.

Daudzi cilvēki izvēlas neveselīgus – saldinātus, raudzētus un kofeīnu saturošus – dzērienus. Ar to palīdzību ne tikai nevar remdēt slāpes, bet tie arī rada papildu slodzi organismam, kuram būs jātiek galā ar cukuriem, saldinātājiem, E vielām un skābajiem pārpalikumiem. Lai to paveiktu, tam būs nepieciešams vēl lielāks daudzums ūdens. Pieaugušam cilvēkam dienā vidēji būtu jāizdzer vismaz 2 litri ūdens (jo lielāka ķermeņa masa, jo vairāk ūdens jāizdzer). Ūdens jādzer tikai un vienīgi pirms ēšanas un ne ātrāk kā 45 minūtes pēc ēšanas, bet ideālā variantā, vismaz stundu līdz divas pēc ēšanas. Labāk padzerties vairākas reizes pa mazākiem malciņiem, nevis uzreiz izdzert divas krūzes ūdens. Protams, ja organismam slāpst, tas dabiski prasīs vairāk šķidruma vienā piegājienā. Šos organisma signālus nevajadzētu ignorēt. Jebkura sausa, rafinēta, šķiedrvielām nabadzīga pārtika ir jākompensē ar papildu šķidrumu, pretējā gadījumā pēc ēšanas būs smaguma sajūta, it kā jūs būtu apēdis ķieģeli, turklāt nepietiekams ūdens daudzums organismā var radīt arī aizcietējumus un zarnu problēmas. Pieauguša cilvēka organisms, kas pieradis pie ne pārāk veselīgiem ēšanas paradumiem, ir jau paspējis uzkrāt ļoti daudz dažādu nevēlamu sārņu (galvenokārt aknās, arī nierēs un zarnu traktā), kurus būtu vēlams izskalot no organisma. Droša pazīme par minēto problēmzonu stāvokli ir dzeltens urīns ar nepatīkamu smaku. Jo gaišāks urīns ar mazāk asu smaku vai vispār bez tās, jo vairāk organisms sācis attīrīties un kļuvis tīrāks. Jau pēc nedēļas intensīvas organisma ‘’apūdeņošanas’’ jūs varēsiet pamanīt pozitīvus rezultātus. Kad organisms vairs neatrodas dehidrētā stāvoklī, tas atkal spēj jums sūtīt signālus par slāpēm. Ūdens loma organisma jaunības un veselības uzturēšanā ir tik būtiska, ka to nevar pārspīlēt. 

Skābju-sārmu diētas piekritēji dzer nedaudz sārmainu ūdeni, vienai glāzei ūdens pievienojot izspiestu citrona šķēlīti un šķipsniņu dzeramās sodas. Par dzeramo sodu ir dažādi viedokļi un tās pārāk koncentrēta lietošana arī var radīt veselības problēmas, tādēļ šķipsniņai jābūt ļoti nelielai un būtībā var iztikt tikai ar citronūdeni. Citrons, kaut arī būdams skābs pēc pH rādītājiem, organismā rada sārmainu ‘’galaproduktu’’. Sārmainību vēl vairāk veicina pievienotā sodas šķipsniņa. Teiksim, ja dzersiet citrona-sodas ūdeni trīsreiz dienā, bet pārējās glāzes būs tikai citronūdens, jūs noteikti neriskējat iedzīvoties veselības problēmās. Tiesa gan šis ieteikums attiecas tikai uz cilvēkiem, kam nav hronisku slimību. Ikvienam hroniskas kaites slimniekam ir jākonsultējas ar savu ārstu attiecībā uz jebkuru diētas punktu, lai izvairītos no slimības saasināšanās un nevēlamām blaknēm.

Būtiska ir arī ūdens kvalitāte. Krāna ūdens (izņemot reversās osmozes sistēmai cauri izlaistu ūdeni) ir vai nu neitrāls vai ar nedaudz skābu indeksu. Tīrs avota ūdens ir sārmains. Ķīmisko filtru ūdens arī, līdzīgi kā parasts krāna ūdens, ir nedaudz skābs. Tomēr – pievienojot nedaudz citrona sulas, mēs varam to padarīt organismam noderīgāku un jebkurā gadījumā – labāk dzert ūdeni, lai arī krāna, nekā gāzētās limonādes vai kafiju.

Vai zinājāt, ka apmēram 80% mūsu smadzenes veido ūdens? Piedzimstot mūsu ķermenis sastāv no 90% ūdens un 10% cietas vielas, kurpretim dzīves norietā cilvēkā ūdens ir apmēram 70%, bet cieta viela – jau 30%. Ja organisms zaudē ap 20% no sava ūdens, tam nākas iet bojā no dehidrācijas. Manuprāt, šie fakti jau runā paši par sevi. Tādēļ rūpēsimies par organismu, dodot tam tik ļoti nepieciešamo ūdeni, kas mums – par laimi – ir brīvi pieejams pietiekamā daudzumā un salīdzinoši labā kvalitātē.

Tiem, kas vēlas zaudēt svaru, ūdens ir vislabākais līdzeklis. Par to varat lasīt speciālista svara kontroles jautājumos, Dr. Donalda S. Robertsona, secinājumus šeit. Ja nelasāt angliski vai arī lasāmais šķiet par garu, tad pāris vārdos par viņa secinājumiem: labākais svara regulētājs ir ūdens. Ūdens nomāc apetīti un palīdz organisma vielmaiņai pārstrādāt uzkrātos taukus. Samazinoties ūdens patēriņam, palielināsies uzkrāto tauku apjoms un otrādi – palielinot ūdens patēriņu, samazināsies uzkrāto tauku daudzums. Pareizai nieru darbībai ir vajadzīgs daudz ūdens. Ja tā pietrūkst, aknām nākas ‘’strādāt’’ nieru vietā. Viena no galvenajām aknu funkcijām ir vielmaiņas procesā pārvērst taukus izmantojamā enerģijā, taču, ja tām jāstrādā arī nieru vietā, tās nespēj pilnībā veikt savu pamatfunkciju. Līdz ar to tiek pārstrādāti mazāk tauku un svars nekrītas. Pietiekams ūdens patēriņš novērš arī ūdens aizturi organismā, jo, tad, kad tiek samazināts uzņemtā ūdens daudzums, organisms to uztver kā draudus izdzīvošanai un sāk uzkrāt ‘’rezerves’’, kas uzglabājas starp šūnām. Tikai tad, kad organisms saņems pietiekami daudz ūdens, tas atbrīvos ‘’rezerves’’. Otrs iemesls ūdens aizturei ir pārāk liels sāls daudzums pārtikā. Tādējādi organisms paturēs sevī vairāk ūdens, lai šķīdinātu sāli un izvadītu to no organisma. Ūdens nodrošina arī pareizo muskuļu tonusu, aizkavē ādas novecošanās pazīmes, atbrīvo organismu no uzkrātajiem sārņiem un novērš aizcietējumus. 

Vidēji cilvēkam dienas laikā vajadzētu izdzert ap 2 litriem ūdens. Cilvēkiem ar lieko svaru uz katriem 10 kg jāizdzer papildu glāze (200 ml) ūdens. Ūdens patēriņš jāpalielina arī fiziskas slodzes un karsta laika apstākļos. Labāk ieteicams dzert vēsu ūdeni nevis siltu. Ja kaut kādu iemeslu dēļ atkal samazināsiet ūdens patēriņu, jums atkal var parādīties liekā svara problēma, pazust slāpju sajūta; taču situāciju var labot atkal atgriežoties pie lielāka ūdens daudzuma uzņemšanas.

1.   

Donalda Robertsona 20 ieteikumi, kā varat sevi piespiest (būsim godīgi – 8 glāzes ūdens dienā... tas daudziem var šķist neiespējami!) izdzert vajadzīgo ūdens daudzumu:

1) Saderiet ar kolēģi, kurš dienas laikā izdzers vairāk ūdens.

2) Izdzeriet lielu ūdens glāzi, kad mainās situācija – no rīta uzreiz pēc pamošanās, ejot prom no mājām, apsēžoties pie darba galda utt.

3) Turiet uz/pie/zem sava darba galda lielu pudeli ar ūdeni, ko lēnām dienas laikā izdzeriet.

4) Ja dzerat sulu, pusi glāzes piepildiet ar ūdeni.

5) Ja vēlaties neveselīgu uzkodu, nekavējoties izdzeriet glāzi ūdens. Vēlme pēc uzkodas pāries, jo jutīsieties paēdis.

6) Darba laikā dzeriet glāzi ūdens ik pa stundai. Astoņu darba stundu gadījumā jūs jau būsiet izpildījuši obligāto minimumu.

7) Tēju vai kafiju aizvietojiet ar glāzi silta ūdens kopā ar nedaudz medus.

8) Turiet uz galda puslitra krūzi/trauku piepildītu ar ledus gabaliņiem. Pēc nepieciešamības papildiniet to ar ūdeni un dzeriet to ar salmiņu  - tā var izdzert vairāk un lielākiem malkiem.

9) Sasaldējiet mazus gabaliņus citrona, laima vai apelsīna bez mizas un izmantojiet ledus gabaliņu vietā – tas ir atsvaidzinoši un ļauj uzņemt arī vērtīgos augļus.

10) Pēc katra tualetes apmeklējuma izdzeriet glāzi ūdens.

11) Neļaujiet sev dzert [diētisko] limonādi pirms neesat izdzēruši divas līdz četras glāzes ūdens. Pēc divām glāzēm ūdens jūs labākajā gadījumā varēsiet izdzert pusi no limonādes skārdenes.

12) Uz katriem 10 gramiem tauku, ko uzņemat ar pārtiku, izdzeriet puslitru ūdens.

13) Izdzeriet vienu glāzi ūdens pirms (ņemot vērā, ka jādzer apmēram 20-30 min pirms ēšanas) un pēc (vismaz 45 minūtes pēc ēšanas) maltītes.

14) Nēsājiet sev līdzi ūdens pudeli un dzeriet visos iespējamajos gadījumos.

15) Dzeriet ūdeni no skaistas glāzes.

16) Uzreiz pēc pamošanās izdzeriet divas glāzes ūdens.

17) Paņemiet līdzi uz darbu 2l ūdens pudeli un centieties to iztukšot līdz darba beigām. Ja tas neizdodas, izdzeriet pa ceļam uz mājām.

18) Veicot ikdienas darbus, vienmēr pa rokai turiet puslitra ūdens pudeli.

19) Pirms un pēc ādas kopšanas ikdienas procedūras izdzeriet glāzi ūdens.

20) Dzeriet ūdeni no lielas mērglāzes – tā jūs zināsiet, cik daudz esat izdzēruši.

Produktu sārmainības un skābuma pakāpes tabula.

Tabulu esmu veidojusi tā, lai sākumā būtu vissārmainākie produkti (atzīmēti ar zaļu krāsu - šos uzturā ieteicams lietot pēc iespējas vairāk), pēc tam vidēji un nedaudz sārmainie, bet tabulas otrajā daļā atrodami skābie produkti, sākot ar nedaudz skābajiem, vidēji skābiem un pašā nobeigumā visskābākajiem (iezīmēti ar sarkanu - no šiem vajadzētu pēc iespējas izvairīties).

KATEGORIJA	PRODUKTS	SĀRMAINĪBAS PAKĀPE
		zema		vidēja	augsta
Graudaugi un pākšaugi	Sojas lecitīns				x
	Sojas rieksti (izmērcētas un kaltētas sojas pupiņas)				x
Saknes	Melnie rutki				x
Dārzeņi	Lucernas asni				x
	Svaigs gurķis				x
	Pienenes				x
	Meksikas jamss				x
	Kacenkāposts				x
	Triticum turgidum polonicum kviešu asni				x
	Tīruma kosa				x
	Sojas dīgsti				x
	Visa veida diedzētas sēklas				x
	Kviešu asni				X
Saldumi/saldinātāji	Stēvija				x
Augļi	Avokado			x
	Granulēta/presēta soja			x
Pākšaugi	Limas pupiņas			x
Dažādi	Dzeramā soda			x
Saknes	Svaigas sarkanās bietes			x
	Redīsi			x
Dārzeņi	Lucerna			x
	Kāpostu lapas			x
	Kajennas pipari			x
	Selerija			x
	Koriandrs (kinza)			x
	Endīvijas			x
	Kāršu pupiņas			x
	Ķiploks			x
	Ingvers			x
	Raudene (oregano)			x
	Skābenes			x
	Spināti (izņemot marta ražu)			x
Piena produkti	Paniņas	x
Dzērieni	Tēja (zāļu, zaļā)	x
	Avota ūdens	x
Tauki/eļļas	Gurķenes eļļa	x
	Kokosriekstu eļļa	x
	Naktssveces eļļa	x
	Linsēklu eļļa	x
	Zivju eļļa	x
	Olīveļļa	x
	Sezama sēklu eļļa	x
Augļi	Banāni (zaļi)	x
	Skābie ķirši	x
	Svaigs kokosrieksts	x
	Svaigas vai žāvētas vīģes	x
	Svaigs citrons	x
	Laims	x
	Tomāti	x
Graudi un pākšaugi	Griķi	x
	Triticum turgidum polonicum šķirnes kvieši	x
	Lēcas	x
	Sojas milti	x
	Speltas kvieši	x
	Tofu (sojas siers)	x
Dažādi	Ziedputekšņi	x
	Bišumātes piens	x
Rieksti	Mandeles	x
	Mandeļu sviests	x
	Ciedru rieksti	x
Saknes	Burkāni	x
	Kolrābji	x
	Kartupeļi	x
	Kāļi	x
	Rāceņi	x
	Baltie redīsi (pavasara raža)	x
	Jamsi	x
Sēklas	Ķimeņu sēklas	x
	Kumina sēklas	x
	Fenheļa sēklas	x
	Sezama sēklas	x
Dārzeņi	Artišoki	x
	Sparģeļi	x
	Baklažāni	x
	Baziliks	x
	Paprika (visas krāsas)	x
	Ķīnas kāposts	x
	Rožu kāposti (Briseles kāposti)	x
	Puķkāposti	x
	Maurloki	x
	Tauksakne	x
	Žeņšeņs	x
	Virziņkāposti (Savojas kāposti)	x
	Mārrutki	x
	Kressalāti	x
	Loki (sīpoli)	x
	Lapu salāti	x
	Sinepju lapas	x
	Sīpoli	x
	Pastinaki	x
	Zaļie zirnīši (jaunie vai nobrieduši)	x
	Pipari	x
	Ķirbji	x
	Sarkanie kāposti	x
	Rabarberu kāti	x
	Jūras kāposti	x
	Jūraszāles	x
	Spināti (marta raža)	x
	Timiāns	x
	Tomāti	x
	Saulē kaltēti tomāti	x
	Ūdenskreses	x
	Baltie kāposti	x
	Cukini	x
	Kabači un patisoni	x
KATEGORIJA	PRODUKTS	SKĀBUMA PAKĀPE
		zema	vidēja			augsta
Maize	Rupjmaize	x
	Pilngraudu maize	x
	Rupja maluma miltu maize	x
Piena produkti	Saldais krējums	x
	Homogenizēts piens	x
	Nepasterizēts piens	x
	Nesaldināts jogurts	x
Dzērieni	Kafijas aizvietotāji	x
	Svaigi spiesta augļu sula	x
Tauki/eļļas	Sviests	x
	Mencu aknu eļļa	x
	Kukurūzas eļļa	x
	Margarīns	x
	Saulespuķu sēklu eļļa	x
Augļi/ogas	Akācijas ogas	x
	Āboli	x
	Aprikozes (svaigas un žāvētas)	x
	Banāns (nogatavojies)	x
	Upenes	x
	Kazenes	x
	Mellenes	x
	Cantaloupe melone	x
	Saldie ķirši	x
	Klementīni	x
	Dzērvenes	x
	Jāņogas	x
	Dateles (svaigas un žāvētas)	x
	Godži ogas	x
	Ērkšķogas	x
	Greipfrūts	x
	Vīnogas	x
	Zilās plūmes	x
	Mango	x
	Nektarīni	x
	Apelsīni	x
	Papaija	x
	Persiki	x
	Bumbieri	x
	Zemenes	x
	Mandarīni	x
	Arbūzs	x
	Dzeltenās (olu) plūmes	x
Graudi un pākšaugi	Basmati rīsi	x
	Bulgurs	x
	Kuskuss	x
	Auzas	x
	Rudzi	x
	Mieži	x
Liellopu, putnu un zivs gaļa	Iekšējo orgānu gaļa	x
	Austeres	x
Dažādi	Ābolu etiķis	x
	Humoss	x
	Raugs	x
	Popkorns	x
	Rīsu piens	x
	Sojas olbaltumvielu pulveris	x
	Tempe (melno sojas pupiņu siers)	x
	Sūkalu olbaltumvielu pulveris	x
Rieksti	Brazīlijas rieksti	x
	Indijas rieksti	x
	Lazdu rieksti	x
	Makadamijas rieksti	x
	Valrieksti	x
Saknes	Saldie kartupeļi	x
Sēklas	Linsēklas	x
	Ķirbja sēklas	x
	Saulespuķu sēklas	x
Saldumi un saldinātāji	Agaves sīrups	x
	Kviešu iesala sīrups	x
	Brūno rīsu sīrups (biezsula)	x
	Cukurniedru sīrups	x
	Fruktoze	x
	Medus	x
	Kļavu sīrups	x
	Piena cukurs (laktoze)	x
	Turbinado cukurs	x
Dārzeņi	Spirulīna (zilzaļās aļģes)	x
	Termiski apstrādāti dārzeņi	x
Maize	Kukurūzas tortiļas			x
	Saldskābā maize			x
	Baltmaize			x
Piedevas	Ketčups			x
	Majonēze			x
	Miso			x
	Sinepes			x
	Sojas mērce			x
Piena produkti	Siers			x
	Olas baltums			x
	Olas (kopā baltums ar dzeltenumu)			x
	Pasterizēts piens			x
	Panīrs			x
	Biezpiens			x
	Saldināts jogurts			x
Dzērieni	Gāzēts ūdens, limonāde			x
	Vīns			x
Augļi	Ananass			x
	Granātābols			x
	Avenes			x
	Mežrozītes			x
Graudi un pākšaugi	Brūnie rīsi			x
	Kvieši			x
Liellopu, putnu un zivs gaļa	Bifelis			x
	Vista			x
	Pīle			x
	Saldūdens zivis			x
	Okeāna zivis			x
	Lasis			x
Dažādi	Konservēta pārtika			x
	Brokastu pārslas			x
	Mikroviļņos gatavota pārtika			x
	Zemesriekstu sviests			x
	Zemesrieksti			x
	Pistāciju rieksti			x
Saldumi/saldinātāji	Alkohola cukuri (ksilitols un citi saharīdi)			x
	Cukurbiešu cukurs			x
	Šokolāde			x
	Halva			x
	Melase			x
	Baltais cukurs			x
	Cukurniedru cukurs			x
	Ksilitols			x
Dārzeņi	Konservēti dārzeņi			x
	Saldēti dārzeņi			x
	Sēnes			x
	Skābēti kāposti			x
Dzērieni	Alus				x
	Kafija				x
	Saldināta sula (t.i. – sula pakās un pudelēs)				x
	Liķieris				x
	Melnā tēja				x
Liellopu, putnu un zivs gaļa	Liellopu gaļa				x
	Cūkgaļa				x
	Konservētas sardīnes				x
	Konservēts tuncis				x
	Teļa gaļa				x
Saldumi un saldinātāji	Mākslīgie saldinātāji (piemēram, aspartams)				x
Dārzeņi	Marinēti dārzeņi				x