Tvaicēti dārzeņi ar mango salsu

Kādu dienu, kad - Mārtiņu Rītiņu pārfrazējot - mājās nekā nebija, atvēru ledusskapi, izņēmu mango, baziliku un piparmētras, lai pagatavotu mango salsu. Kaut arī produktu savienojamības tabulā ir norādīts, ka augļi ir ēdami atsevišķi no citu produktu kategorijas, šad un tad nelielas atkāpes neko ļaunu nenodara, ja vien nesakombinē patiešām tādus produktus, kuri izraisa rūgšanu (piemēram - gaļa ar saldajiem augļiem) un kuru sagremošanai nav vajadzīgi ļoti atšķirīgs laika sprīdis. Dalītajā uzturā mēdz būt arī daži izņēmumi, piemēram - olbaltumvielas ir pieļaujams kombinēt ar skābajiem augļiem, teiksim, bērnības garša - piens ar zemenēm vai mellenēm (tikai bez cukura; alternatīvai - pāris pilieni stēvijas nenāks par sliktu), jo skābie augļi piena produktiem palīdz sarecēt līdz ar to kuņģim būs mazāk darba.
Šajā receptē mango salsu liku kā piedevu tvaicētiem dārzeņiem, kuri organismā sadalās salīdzinoši ātri, tādēļ augļos esošais cukurs nekādu nopietno rūgšanas procesu neuzsāks.

Es izvēlējos bietes, kāļus un burkānus, taču domāju, ka ļoti labi saderētu arī ar jaunajiem kartupelīšiem, kas tvaicēti ar visu mizu. Lai maltītei būtu vairāk svaiguma, klāt var piekost svaigu gurķīti, papriku vai tomātu.

Lai pagatavotu mango salsu vajag:

1 nelielu mango, kādu pussauju bazilika lapas un apmēram 10 svaigu piparmētru lapas, vienu ceturtdaļu līdz pusi svaiga čili (ja liksiet ar visām sēklām, būs daudz pikantāks), 1 ēdamkaroti citrona vai laima sulas, 6 pilienus stēvijas (vai ēdamkaroti brūno rīsu/kļavu/agaves sīrupa) un sāli, piparus pēc garšas. Visas sastāvdaļas liek blenderī un sasmalcina.

Zirņu miltu un jogurta ruletes

Šī ir viena no manām iecienītākajām indiešu virtuves uzkodām. Tā ir ātri pagatavojama un garšo gandrīz ikvienam. Receptei ir vajadzīgas arī dažas garšvielas, kuras nav nopērkamas ierastajos veikalos un kuru garšu nevarēs aizstāt ar neko citu. Par diviem zinu diezgan droši, ka šīs un vēl daudzas citas indiešu virtuves sastāvdaļas tur ir nopērkamas. Viens ir veikals "Rudra" (var iepirkties arī internetā), kas atrodas Skolas ielā 31, bet otrs ir pagrabstāva veikaliņš "Hanumans", kas atrodas blakus pie Hare Krišnas centra, Barona ielā 51. Receptei vajag zirņu miltus un es zinu, ka ir nopērkami dažādi to veidi. Viens no tādiem ir šķelto zirņu milti (reiz pirku "Zaļajā govī" - ekoveikalā, kas atrodas uz Brīvības un Stabu ielu krustojuma), taču tie ir rupjā maluma un šai receptei varētu arī nederēt, jo mīklai vajadzīga elastība un maiga tekstūra. Vislabākie šai receptei ir turku zirņu milti (pirku "Rūdrā"). No garšvielām specifiskākās būs asafoetīda, melnās sinepju sēklas (šīs atradu sojas produktu veikaliņā blakus ARSam uz Dzirnavu ielas), bet taukvielu ghī daudzi no jums noteikti zina un ir izmēģinājuši. Runājot par ghī, to var nopirkt arī lielveikalos (skat. attēlā) mazākā iepakojumā vai arī "Rūdrā" un "Hanumanā" lielākos apjomos (0.5 kg un 1 kg). Ghī var pagatavot arī mājās; es to izmēģināju un sapratu, ka process nebūt nav tik grūts, lai maksātu salīdzinoši augsto cenu par šo produktu.

Sastāvdaļas:
200 ml zirņu miltu
700 ml baltā bezpiedevu jogurta (esmu mēģinājusi arī ar tīrkultūru, iespējams, ka var izmantot arī kefīru vai paniņas)
3 tējkarotes sāls
1-2 saberzta čili pāksts (var aizvietot arī ar čili pulveri - pēc garšas, atkarībā no tā, cik asi ēdieni patīk)
1/2 tējkarote kurkumas
4 ēdamkarotes kokosrieksta
1/2 tējkarote asafoetīdas pulvera
2 tējkarotes melno sinepju sēklu
2-3 ēdamkarotes ghī

Pagatavošana:
Katliņā vai pannā iebērt miltus, pievienot jogurtu, sāli, čili un kurkumu. Kārtīgi samaisīt, lai neveidotos kunkuļi un karsēt uz mazas uguns.

 

Masa visu laiku jāmaisa, jo tā pamazām sabiezēs. Vēlams izmantot tādu katliņu vai dziļo pannu, kura nepiedegtu, jo uz beigām masa paliks samērā bieza un ķepīga. To karsē apmēram 10 - 15 minūtes, līdz kārtīgi sabiezē.

 

Uz tīras gatavošanas virsmas vai liela griežamā dēlīša masu izsmērē plānā kārtiņā, veidojot apmēram 20 cm augstu un vienalga cik garu taisnstūri (respektīvi - cik vieta atļauj vai arī jāliek uz vairākiem griežamajiem dēlīšiem). Pagaida 2-3 minūtes, lai masa atdziest un sacietē.

 

Pēc tam sagriež apmēram 1-1,5 platās strēmelēs.

Tad katru no strēmelēm sarullē un liek uz šķīvja. Nevajag rullēt ļoti blīvi, jo pēc tam pa virsu būs jāber apceptas garšvielas un tām vajadzēs virsmu un vietu, kur noturēties.

 

Kad visas ruletītes sagatavotas, ņem pannu, uzkarsē, pievieno ghī un uzber melnās sinepju sēklas, uzliek vāku, jo tās kādu minūti sprakšķēs un lēkās. Pēc tam pievieno asafoetīdu un kokosriekstu, kas ātri sāks apbrūnēt. Garšvielas pamaisa 10 - 20 sekundes un ņem nost no uguns. Ar karoti ņem apceptās garšvielas un liek kā cepurīti virsū katrai ruletei. Vislabāk pasniegt uzreiz, kamēr ghī nav sacietējis. Taču tās ir ļoti garšīgas arī aukstas un būs lielisks olbaltumvielu un šķiedrvielu avots brokastīs, ar ko iesākt dienu.

Diedzētu graudu vafeles ar putukrējumu

Tā kā mūsu ģimenē dalītais uzturs un veselīga dzīvesveida princips nav tikai "pieaugušo lieta", tad mēģinu likt lietā izdomu, lai arī bērni ēstu pēc skābju-sārmu līdzsvara principa. Tas nebūt nav grūti, ja vien bērni nav kļuvuši atkarīgi no čipsiem, hamburgeriem, frī kartupeļiem un saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem. Protams, vēl vieglāk ir tad, ja bērnu jau no mazotnes radina pie veselīgas pārtikas. Šis temats patiesībā ir atsevišķa raksta vērts, tādēļ par to uzrakstīšu kādā no nākamajām reizēm. Bet tagad - kāda ideja, kas ir veselīgāka par veikalā nopērkamajiem našķiem un atbilst dalītā uztura principiem. Šī recepte radās tādēļ, ka Felicita man visu dienu dīca, ka gribot vafeles ar putukrējumu - tādas, kā skolā ēdusi. Skolā gan bija parastā vafeļu mīkla un putukrējums ar balto cukuru, taču es izvēlējos sastāvdaļas, kas ir savietojamas no dalītā uztura viedokļa

Sastāvdaļas:
diedzēti kviešu vai rudzu graudi (no 200 ml diedzētu graudu sanāk apmēram 20 - 25 vafeles)
3-4 ēdamkarotes griķu miltu
1 ola
šķipsniņa malta muskatrieksta, kanēļa un malta kardamona
300 - 400 ml saldā krējuma
10 pilieni stēvijas un 3-4 ēdamkarotes Demeraras vai Muscovado cukura
vaniļas cukurs
svaigas zemenes

Pagatavošana:
diedzētus un mitrus kviešu graudus sablendē līdz putriņas konsistencei, pievieno vienu olu, šķipsniņu malta muskatrieksta, kanēļa un kardamona, visu samaisa un tad, vadoties pēc mīklas biezuma, pievieno apmēram 3-4 ēdamkarotes griķu miltu. Pareizo mīklas biezumu ir grūti aprakstīt, es līdz tam esmu nonākusi vairākkārtēju eksperimentu rezultātā. Citreiz mīkla bija par šķidru un neturējās kopā, tādēļ pēc izjūtas pievienoju nedaudz vairāk griķu miltus.

Uzkarsē vafeļu panniņu, uz virsmas uzlej apmēram 1 ēdamkaroti mīklas un aizver ciet. Lai noteiktu, cik ilgi vajag cept, arī nāksies eksperimentēt, jo ir jānoķer tas brīdis, kad mīkla vairs nav ļengana, bet arī ne pārāk cieta. Jāņem vērā, ka rupja maluma graudu mīkla nav izteikti elastīga, tādēļ, sacepta pārāk kraukšķīga, tā nelocīsies, bet lūzīs. Manā gadījumā katru vafeli sanāca cept ne ilgāk par minūti. Ja kāda sanāca pārāk jēla, tad liku atpakaļ uz panniņas uz 10 - 20 sekundēm. Izceptās vafeles satinu konusos un noliku uz šķīvja atdzist.

Kad visas vafeles izceptas, putojamajā traukā ielej saldo krējumu, piepilina stēviju, pievieno brūno cukuru, tējkaroti vaniļas cukuru un saputo.
Pēc tam putukrējumu var vai nu samaisīt ar sagrieztām zemenēm un tad pildīt iekšā, vai arī pildīt putukrējumu un izrotāt ar zemenēm. Tā kā man putukrējums šķiet pārāk šķebinošs un trekns, tad man labāk patīk variants ar daudz zemenēm un nedaudz putukrējuma. Zemeņu vietā var izmantot jebkras citas skābenās ogas - mellenes, brūklenes, dzērvenes, skābos ķiršus, vai skābos augļus - kivi, skābu ābolu utt.

Pica ar diedzētu graudu mīklas pamatni

Ja vēl neesat iepazinušies ar vienu no iepriekšējiem ierakstiem par alternatīvu rafinētajiem miltiem, tad rekomendēju to izdarīt, jo šeit neatkārtošu to, kāpēc diedzētu graudu milti/mīkla ir labāka par ''parastajiem'' miltiem. Recepte ir vienkāršāka par vienkāršu un rezultāts, manuprāt, ļoti garšīgs un pavisam noteikti - veselīgāks nekā tradicionālā raudzētā picas mīkla no rafinētajiem kviešu miltiem.

Sastāvdaļas: 
apmēram viena glāze izdiedzētu un izmērcētu kviešu (vai jebkuru citu diedzētu) graudu
1 ola
2-3 ēdamkarotes griķu miltu
garšvielas pēc saviem ieskatiem (mīklai es izmantoju jūras sāli, melnos maltos piparus un kalnumētru, bet dārzeņiem pa virsu - raudeni un svaigu baziliku)
dārzeņus pēc savas izvēles
2 ēdamkarotes tomātu pastas
pusglāzi rīvēta siera (šis arī individuāli, atkarībā no tā, cik daudz siera uz picas jums patīk; labāk izvēlēties kazas sieru, kas nav tik "skābs" kā govs piens)
garšaugu eļļa apslacīšanai

Pagatavošana:
Izmērcētos kviešu graudus blendē līdz putriņas konsistencei, pievieno sāli un piparus (man personīgi vienmēr paticis mīklai pielikt klāt kādu kaltētu zaļumu - kalnumētru, raudeni, baziliku utt.), vienu olu, visu samaisa. Ja ir labs blenderis, tad graudus droši vien var sablendēt, tiem nepievienojot ūdeni, kas atvieglo blendēšanas procesu. Mans blenderis nav tāds "zvērs," - tādēļ pieleju kādas 3-4 ēdamkarotes ūdens un tikai tad blendēju.

Ja masa ir pašķidra, tad vēlams pievienot miltus no olbaltumvielu grupas. Iespējamie varianti - zirņu milti, sojas milti, griķu milti, ķirbju milti (un noteikti vēl daudzi varianti). Es izmantoju griķu miltus. Mīkla vienalga būs vairāk lejama un smērējama nekā izrullējama, tādēļ es pat necentos panākt biezu konsistenci. Mīklu uzlēju uz pannas, izsmērēju plānākā un vienmērīgākā kārtiņā un ieliku uzkarsētā cepeškrāsnī uz 8 minūtēm, lai no tās izvaikotu liekais šķidrums. Pēc tam ņem laukā pannu, pārsmērē mīklu ar tomātu pastu, uzkaisa sarīvētu sieru, sagriež dārzeņus un uzklāj uz pamatnes, pārkaisa ar izvēlētajām garšvielām un zaļumiem, pārslaka ar garšaugu eļļu un liek cepties līdz gatava.

Tā kā man ir konvekcijas krāsniņa, viss pagatavojas ātrāk (apmēram 8-9 minūtes), bet man šķiet, ka parastajā cepeškrāsnī picas izcepšana varētu prasīt ilgāku laiku. Ieteicams izvēlēties tik ilgu cepšanas laiku, lai dārzeņi būtu pusmīksti un vēl nedaudz kraukšķīgi. Pēc izņemšanas no cepeškrāsns jāļauj nedaudz atdzist, jo pamatne ir diezgan trausla un var sadrupt.

Izdzerot glāzi burkānu - zaļumu (spinātu, gurķu, brokoļu, pavasara ne-Zāļu utt.) sulu 10 minūtes pirms maltītes, jūs nodorošināsiet enzīmus šai gardajai picai, kas termiskas apstrādes rezultātā diemžēl būs zaudējusi daļu vitamīnu un enzīmu. Tai pat laikā tā jūs nodrošinās ar šķiedrvielām, olbaltumvielām un minerālvielām.

neZĀLES uz šķīvja

Nu, ko! Sezona sākusies. Tik nevajag slinkot, lai no rīta aizietu pakaļ brokastīm. Vai arī, ja dzīvojat pilsētā, nu tad ķert katru mirkli, kamēr esat laukos. Elīna man lika uzrakstīt par savas bērnības mīļākajiem salātiem - jaunajām gārsas lapiņām. Tās man vēl tādos daudzumos neaug, bet virza siltumnīcā... daudz! Drīzumā iekš Četrām sezonām varēsiet lasīt vairāk par nezālēm, ko es iesaku ēst, bet šobrīd varat iemest aci - kāpēc būtu jāēd nātres.

Bet es tikmēr brokastīs 'gremoju' savu virzu. Bez aizspriedumiem! Man garšo. Bet garša, jāatzīst ir īpatnēja, un smarža atsauc atmiņā bērnībā ravētās puķu dobes, un to, kā mēs skrējām cāļiem nest virzu. (starocitu, angliski to tā arī sauc - chicken weed :D). Toreiz pieaugušie nestāstīja, ka šīs nezāles var ēst. Bet saliekot klāt vēl svaigus zirņu dīgstus, nedaudz redīsu dīgstus, svaigu gurķīti (vārdu sakot, tas, kas bija mājās), vēl to visu pārslaka ar kādu Vom Fass etiķīti, piemēram ingvera-citronu..  vai vislabāk vienkārši ar citrona sulu. Mmmm.. un vislielākais pārsteigums, sātīgi. Paēdu. Līdz pusdienām vēders neburkšķ. Un tas, mīļie, man šķiet ir šīs diētas nopelns. Agrāk bija tā, ja nedabūju kārtīgu devu ogļhidrātu, vēders burkšķēja jau pēc stundas un atkal gribējās ēst. Bet tagad, kad organisms ir sakārtojies, paēdu šādus salātus un patiešām - pietiek spēks un enerģija visam. Ak jā, un daudz dzeru.

Labu apetīti. Un nudien, iesaku - izmantojiet pavasari savā labā. Vēlāk nevienā dārzenī nebūs tik daudz vitamīnu un minerālvielu kā šajās jaunajās neZĀLĪTĒS. :)

Indiešu siera saldumi jeb šandēša

Tie, kas mani pazīst, zina, ka viena no manām "vājībām" ir indiešu [veģetārā] virtuve. Un izrādās, ka tā ir diezgan saderīga ar dalīto uzturu. Tiesa gan, tajā tiek izmantots, manuprāt, par daudz cukura, taču, zinot alternatīvas, es izmantoju kaut ko veselīgāku par balto cukuru - daļēji stēviju, daļēji agaves sīrupu un/vai medu.
Bet tagad - pie receptes. Lai pagatavotu vienu kārtīgu šķīvi ar indiešu sātīgajiem saldumiem, jums būs nepieciešami 3 litri piena, 3- 4 ēdamkarotes agaves sīrupa vai medus, daži pilieni stēvijas (es vēl neesmu izmēģinājusi stēvijas pulveri, taču to noteikti arī var likt, ja esat iegādājušies stēviju šādā agregātstāvoklī), 1 tējkarote rīvēta muskatrieksta, 1 tējkarote vaniļas cukura, 2 tējkarotes kardamona pulvera un dažas ēdamkarotes (iespējams, ka 2-3) citronskābes.
Procesu sāk ar piena uzvārīšanu katlā (no piena paredzēts iegūt panīru - kaut ko līdzīgu mūsu biezpienam). Jau laicīgi sagatavojiet kādu trauku, kurā nokāsīsiet sarecējušo piena olbaltumvielu - visu būs jākāš cauri marlei. Es marli iesienu palielā katlā un gatavo šķidrumu leju marlē - olbaltumviela paliks marlē, bet sūkalas - katlā (sūkalas ir lielisks un veselīgs padzēriens un arī kosmētiskais līdzeklis - sejas ādai, matiem utt.). Tātad - kolīdz piens sāk cilāties un nāk uz augšu, pielieciet 2 ēdamkarotes citronskābes (var arī citronu sulu, bet vajadzēs izspiest apmēram 3 citronus). Pienam vajadzētu sarecēt un šķidrumam (sūkalām) kļūt dzidrākām un zaļganām. Ja šķidrums vēl izskatās pienains, pielieciet vēl vienu ēdamkaroti citronskābes un samaisiet. Ja olbaltumviela sarec un nogulsnējas šķidruma virspusē un šķidrums ir pietiekami dzidrs un zaļgans, ilgāk to nekarsējiet, bet izkāsiet caur marli. Pēc tam saņemiet marles galus un palieciet olbaltumvielu skaloties zem aukstas ūdens strūklas (apmēram 1 minūti). Tā noskalos lieko skābumu un panīrs būs patīkami saldens. Pēc tam iesieniet atpakaļ katlā, lai iztecētu viss liekais šķidrums. Kad masa padzisusi un šķidrums vairs nepil, ielieciet iegūto panīru bļodā un kārtīgi samīciet. Pēc tam pusi no masas lieciet uzkarsētā pannā (uz vismazākās liesmas), pievienojiet garšvielas - vaniļas cukuru, kardamonu, muskatriekstu un maisiet masu līdz tā paliek nedaudz staipīga un no tās iztvaiko atlikušais liekais šķidrums. Masu nevajadzētu karsēt ilgāk par 5 minūtēm. Pēc tam lieciet to klāt neapstrādātajai masai un pievienojiet saldinātājus. Varat pagaršot, vai saldums ir pietiekams (tas ir gaumes jautājums, cik saldu masu vēlaties). Ja vēlaties vēl saldāku, varat pievienot vēl stēviju, medu, agaves sīrupu vai pēc jūsu ieskatiem izvēlēto DABĪGO saldinātāju. Pēc tam ņemiet piciņu masas un saveliet no tās bumbiņu.

Bumbiņu apviļājiet kokosriekstu skaidiņās. Ja vēlaties pirms bumbiņas apviļāšanas tai pa vidu varat ielikt arī citronūdenī izmērcētu mandeli vai kādu citu riekstu.

To pašu izdariet ar atlikušo masu un jūsu gardais indiešu deserts ir gatavs pasniegšanai. Gan pēc Ajūrvēdas, gan dalītā uztura principiem saldo ēdienu (ja vēlaties to apvienot kopā ar pamatmaltīti) būtu ieteicams nesteidzīgi apēst pirmo, jo cukurs (saldinātājs) organismā sadalās ātri, taču, ja tam ir jāgaida uz kādu "smagāku" barību, tas sāks visu apēsto raudzēt un fermentēt, kā rezultātā būs nepatīkamas sajūtas un vēdera pūšanās, nemaz nerunājot par nevēlamajiem ķīmiskajiem procesiem, kas rodas no rūgšanas.
Lai jūs nebiedē šķietami ķēpīgais pasākums ar panīra iegūšanu - kopā šī garduma pagatavošanai vajadzīga vien pusstunda, kas nemaz nav tik daudz. Turklāt rezultāts ir tā vērts.

Labu apetīti!

Garšas pastiprinātāju vilinājums

Šodienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" lasāms ļoti noderīgs raksts (autore Guna Puisāne) par garšas pastiprinātājiem, ko šodien pievieno teju vai katram ēdienam ne tikai iepakojumos, bet arī sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Kaut vai paskatoties uz tik vienkāršu produktu kā veikalos nopērkamajiem iepakotajiem salātiņiem - vismaz viena trešdaļa sastāvdaļu ir garšas pastiprinātāji, stabilizētāji, aromatizētāji, krāsvielas, par konditorejas izstrādājumiem nemaz nerunājot...
Var jau atmest ar roku - sak, kas man no tā. Tomēr... veselības speciālisti atzīst, ka šīs piedevas, kaut arī atļautas ES, nebūt nav veselīgas, pat vēl vairāk - ilgstoši lietojot tās nodara nopietnu kaitējumu veselībai.
Lūk, šis tas no raksta, kas, manuprāt, ir jāzina ikvienam patērētājam.

* Glutamīnskābe (E620) un gualīnskābe (E629) un to sāļi ir visbiežāk izmantotie garšas pastiprinātāji. Šīs vielas nepieciešamas, lai padarītu izteiktāku vai piešķirtu garšu produktam, kas to zaudējis rūpnieciskās apstrādes rezultātā vai arī, lai nomāktu kādu nepatīkamu piegaršu, kas radusies uzglabāšanas laikā. Glutamīnskābe ir sintētisks ekvivalents cilvēka organisma mītošajai dabīgajai aminoskābei ar šādu nosaukumu. Sintētisko elementu iegūst no baktērijām un pati par sevi tā nav kaitīga, taču kombinācijā ar mononātrija glutamātu vai citiem sāļiem tā pārkairina garšas kārpiņas un nelabvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu, radot pat neirozes, tālāk ietekmējot imūnsistēmu. Glutamāti bojā aknu šūnas, palielina muskuļu, locītavu un cīpslu sāpes, veicina arteosklerozes veidošanos.

* Visvairāk pētītā pārtikas piedeva mononātrija glutamāts (E621) tiek pievienots doktora desām, cīsiņiem, čipsiem, garšvielu maisījumiem, buljonu kubiņiem, gatavajiem ēdieniem burciņās un sausajās zupās. Šī viela var izraisīt alerģisku reakciju - galvassāpes, reiboni, sliktu dūšu, kuņģa dedzināšanu. Glutamāti nogulsnējas šūnās un turpina tās ietekmēt ķīmisku reakciju rezultātā. Glutamāti veicina saslimšanu ar sirds un asinsvadu slimībām. Mononātrija glutamāts rada arī aptaukošanos, no kuras grūti atbrīvoties, jo tauki izgulsnējas nepareizi un izmaina vielmaiņu. Šo vielu dēļ palielinās audu nejūtība pret insulīnu, kas kādā brīdī var novest pie saslimšanas ar cukura diabētu.

* Garšas pastiprinātāji var pārkairināt garšas receptorus un cilvēks vairs nespēj rast sāta sajūtu.

* Lai pārtikas produkts būtu lēts un garšīgs, ražotāji samazina izmaksas, dabisku izejvielu vietā izmantojot sintētiskās pārtikas piedevas (arī garšas pastiprinātājus)

* Klīniskais imunologs Kārlis Līcītis par pārtikas ražotājiem saka šādi: "Pārtikas ražotāji patiesībā ir noziedznieki. Domājot par biznesu, lēnām mūs indē. Viņi uzskata - ja nav pierādīts, kā konkrētā pārtikas piedeva ietekmē cilvēka veselību, tad tā automāiski tiek uztverta kā atļauta un to var lietot. Taču atļauts nenozīmē, ka tā nav kaitīga".

* Garšīgs ēdiens var izraisīt psiholoģisku atkarību un tiklīdz cilvēks ierauga garšīgo produktu veikalā vai restorānā tā grib to iegādāties, mutē saskrien siekalas.

* Diētas ārste Laila Meija iesaka maltītes gatavot pašiem mājās un ēdienam nepievienot gatavos garšvielu maisījumus, kas paredzēti, piemēram, gaļai un zivīm, jo tajos bieži vien ir glutamāti un daudz sāls.