Vispirms gribētu tepat ielikt saiti uz Ilzes
rakstu par ēdamajām nezālēm, kas publicēts portālā "Četras sezonas". Tajā varat noskaidrot, kādus labumus tad satur piemājas pļaviņā vai mazdārziņa dobē augošie zaļumi, kurus parasti izmet komposta kaudzē. Tas, ka lābākā vieta tiem ir uz šķīvja, vairs nav šaubu. Kompostam varat atstāt nopļauto zāli, jo galīgi bez tā arī neiztikt.
Joprojām būdama uz "pavasara viļņa", esmu nolēmusi tuvākajā laikā uzsākt vairākas dienas (vai varbūt nedēļu) ilgu sulas kūri ar nolūku vēl pamatīgāk attīrīt un spēcīnāt organismu. Tam, protams, vajag arī specifiskas zināšanas par dažādo augu un dārzeņu sulu iedarbību, jo pilnīga pašdarbība un improvizācija kādā brīdī var novest pie problēmām. Līdz ar to esmu tikusi pie četrām grāmatām par sulu dziedinošo spēku, par kurām vēlos padalīties iespaidos, ja nu vēl kādam/kādai ir noskaņojums veikt ko līdzīgu, bet grūti izvēlēties labāko lieteratūru no grāmatnīcu bagātīgā piedāvājuma.
Vidžaja Kumars "Sulu terapija"
Grāmatas ievadā ļoti kodolīgi aplūkota uzturvielu klasifikācija, produktu saraksts, kas satur konkrētus vitamīnus, svaigas pārtikas labvēlīgie aspekti, salīdzinājumā ar termiski apstrādātu pārtiku, sulu diētas labie aspekti. Šeit gan jāpiebilst, ka es to visu vērtēju pH diētas ietvaros un no Latvijas konteksta, tādēļ augļu sulu receptes, kas šajā grāmatā ir aprakstītas, es visticamāk neizvēlēšos. Iemesli ir divi - augļi satur salīdzinoši daudz cukura, tādēļ jo īpaši sākotnējā "atskābināšanās fāzē" tos vajadzētu lietot pēc iespējas minimāli vai nemaz. Otrkārt, eksotiskie augļi pie mums nonāk diezgan pilni ar dažādām ķīmiskām vielām, kuras diezin vai vēlētos uzņemt tik koncentrētā veidā (jo sulā viss ir koncentrēts!). Šim indiešu autoram, protams, ir citi argumenti, jo viņa zemē eksotiskie augi ir tas pats, kas mums rudens antonovkas - dabīgi, nepiesārņoti ar pesticīdiem un konservantiem (kaut vai tiem, kas paredzēti augļa izturībai transportējot uz citu pasaules malu)
Grāmatas lielāko daļu veido dažādu dārzeņu un augļu kombināciju receptes, kas paredzētas konkrētu slimību ārstēšanai. Viena no tādām (taču ne vienīgā) man šķiet ļoti noderīga, jo ar tās palīdzību varam cīnīties pret piena/rauga sēni, ja tā ir savairojusies mūsu organismā. Vienīgā problēma tiem, kuriem nav pašiem sava dārza, kurā aug bietes, varētu būt tikšana pie biešu lapām. Tas nozīmē, ka mums visticamāk jāpagaida vēl kāds laiciņš līdz izaugs pašmāju bietes un jāiet uz tirgu sarunāt ar kādu piegādātāju, lai tās atved ar visiem zaļumiem. Un tas, starp citu, nav tikai šīs sulas dēļ. Biešu lapas ir ļoti ieteicams produkts, kas organismu padara sārmaināku.
Bagātīgā minerālvielu sula:
Sauja pētersīļu
1 bietes lapas
5 burkāni
1 ķiploka daiviņa
3 seleriju stublāji
Kaut arī receptē nekas nav minēts par eļļas pievienošanu, es tomēr to darītu, jo zaļumi satur taukos šķīstošos vitamīnus, kas bez taukvielu klātbūtnes mūsu organismā neuzsūksies.
Grāmatas nobeigumā ir aprakstīti dažādi diētas plāni - organisma attīrīšanai, liekā svara zaudēšanai, organisma detoksikācijai utt.
Tiem, kas ēd visu ar visu, šie plāni derēs. Bet tie, kas tiecas ievērot skābju-sārmu līdzsvaru un produktu kombinēšanas principus, tie tomēr nederēs.
Grāmatai ir ļoti īss un kodolīgs ievads, jo mēs taču visi būtībā zinām, ka sulas ir labas un veselīgas :)
Pirmā grāmatas daļa ir veltīta ogu un augļu sulām. Atkārtošos, taču piebildīšu, ka pH diēta tomēr rekomendē neaizrauties ar augļiem un saldām ogām, jo tās satur daudz cukura (un tas skābina organismu un baro mūsu iekšējo piena/rauga sēni), kā arī jāņem vērā tas, cik ekoloģiski tīrus vai ne tik tīrus augļus mēs Latvijā varam iegādāties. Tai pat laikā - to visu var lasīt kaut vai intereses pēc, jo mēs taču mēdzam arī ceļot un citā valstī tā pati meloņu vai mango sula varētu būt noderīga.
Otrā daļa ir veltīta dārzeņu sulām. Gan iepriekšējā, gan šajā daļā pie katra veida sulas ir arī pietiekami informējošs apraksts, ko tieši ar šīs sulas palīdzību mēs uzņemam un ko varam izārstēt.
Ir arī trīs ieraksti par koku sulām - bērzu, kļavu un liepu. Par pēdējo es, piemēram, nemaz nezināju, ka kaut ko tādu arī lieto. Varbūt būs iemesls izmēģināt nākamgad.
Vēl viena daļa ir veltīta dažādu sulu kokteiļiem. No garšas kārpiņu viedokļa - izklausās garšīgi, bet no pH diētas - ne pašas labākās kombinācijas, jo daudzviet tām jāpievieno piens, zemesriekstu sviests, kā arī eksotiskie augļi, par kuriem jau savus apsvērumus izteicu.
Pašās beigās katram vitamīnam ir veltīta viena lapa, aprakstot gan attiecīgā vitamīna funkcijas mūsu organismā, gan dažādu sulu maisījumus, kas satur daudz šī vitamīna un ir paredzēts kādam noteiktam mērķim - acu gaišuam, domu vieglumam, harmoniskai dienai, neizsīkstošai enerģijai utt. Lielākoties šajās receptēs ir ievērots kombinētās diētas princips, ka augļus ar dārzeņiem nejaucam (protams, tas nav grāmatas uzstādījums, bet gan sakritība), kaut arī dažkārt pie kādas dārzeņu sulas ir jāliek klāt pa ābolam. Manuprāt, ja āboli nav pārāk saldi (un visticamāk, ka tā, jo no saldiem daudz sulas nevar dabūt), tad šādas nelielas atkāpes būtisku kaitējumu neradīs.
Šī, manuprāt, ir visinteresantāk un nopietnāk sarakstītā grāmata, turklāt kā pievienotā vērtība man šķiet autores sapratne par mūsu pašu situāciju, par to, ka lietot vietējos pārtikas produktus ir veselīgāk nekā importētos. Līvmanei ir pazīstami arī dalītā uztura principi, ko viņa piemin grāmatā. Tur ir arī atsauces uz dažādiem pētījumiem, citiem autoriem, kas savijas kopā ar viņas personīgo pieredzi.
Grāmatas iesākumā tiek aprakstītas uzturvielu kategorijas, vitamīni, minerālvielas, cilvēka organismam nepieciešamais ūdens un tā kvalitāte, dodot arī dažus padomus, kā to attīrīt. Šajā grāmatā atradīsiet arī labus ieteikumus nezāļu izmantošanai gan zaļajos kokteiļos, gan sulās, salātu receptēs, protams, ne tikai ar nezālēm, bet ļoti daudz interesantu ideju tieši salātu un salātu mērcīšu pagatavošanai.
Īpaša sadaļa veltīta arī dziedinošajiem garšaugiem, krāsu terapijai, padomiem, kā attīrīt vidi, kurā dzīvojam, ieteikumi dažādu veselības problēmu risināšanai vai profilaksei. Tiešām vērtīgas informācijas avots!
Šīs grāmatas autors noteikti ir savas tēmas entuziasts, jo no lasītā saprotu, ka sulas ir ne tikai labākais, ko varam lietot savā uzturā, bet arī vispār pārtikt gandrīz vai no sulām. Kā jau parasts šādās grāmatās, sākotnēji ir ievads par uzturvielām, par vitamīniem, minerālvielām un to funkcijām organismā. Atšķirībā no iepriekšējām grāmtām, šajā katram sulu veidam klāt ir salīdzinoši garš izklāsts gan par konkrēto dārzeni vai augli, gan par to, kāds dziednieciskais spēks tam piemīt un kādus rezultātus viņš no šo sulu lietošanas ir novērojis savā praksē. Ja vadāmies pēc viņa ieteikumiem, tad cilvēkam ik dienas jāizdzer apmēram 4 litri sulas. Es droši nezinu, vai turpinu piekrist tik drosmīgam apgalvojumam, jo vismaz mana aizraušanās ar burkāna sulas puslitru ik rītu divu mēnešu garumā noveda pie svara pieauguma un ļoti nevaldāmas kāres pēc saldumiem. Pēc tam gan sapratu, ka tas ir gluži dabiski, jo burkāni satur diezgan daudz cukura, bet pie mana fiziski ne pārāk aktīvā dzīvesveida šāds cukura daudzums gluži vienkārši nav vajadzīgs. Protams, bija arī savi ieguvumi - mana redze uzlabojās tik lielā mērā, ka pirms 4 gadiem pagatavotās brilles, kuras bija sākušas jau vairs nerādīt, atkal derēja gluži kā vakar pasūtītas. Tagad es burkānu sulu lietoju daudz mērenāk, dodot priekšroku zaļo dārzeņu sulas lielākai proporcijai. Mans secinājums par grāmatu ir šāds: apraksti par dārzeņu sulām (augļu sulas šeit ir tikai dažas) ir ļoti izsmeļoši un noderīgi. Ja atrodam paši savu pieeju - cik daudz un kāpēc to dzeram, tad ir vērts iegādāties šo grāmatu un izlasīt.
