Produktu sārmainības un skābuma tabula

Tabulu esmu veidojusi tā, lai sākumā būtu vissārmainākie produkti (atzīmēti ar zaļu krāsu - šos uzturā ieteicams lietot pēc iespējas vairāk), pēc tam vidēji un nedaudz sārmainie, bet tabulas otrajā daļā atrodami skābie produkti, sākot ar nedaudz skābajiem, vidēji skābiem un pašā nobeigumā visskābākajiem (iezīmēti ar sarkanu - no šiem vajadzētu pēc iespējas izvairīties).

KATEGORIJA
PRODUKTS
SĀRMAINĪBAS PAKĀPE

zema
vidēja

augsta
Graudaugi un pākšaugi
Sojas lecitīns


x

Sojas rieksti (izmērcētas un kaltētas sojas pupiņas)


x
Saknes
Melnie rutki


x
Dārzeņi
Lucernas asni


x

Svaigs gurķis


x

Pienenes


x

Meksikas jamss


x

Kacenkāposts


x

Triticum turgidum polonicum kviešu asni


x

Tīruma kosa


x

Sojas dīgsti


x

Visa veida diedzētas sēklas


x

Kviešu asni


X
Saldumi/saldinātāji
Stēvija


x
Augļi
Avokado

x


Granulēta/presēta soja

x

Pākšaugi
Limas pupiņas

x

Dažādi
Dzeramā soda

x

Saknes
Svaigas sarkanās bietes

x


Redīsi

x

Dārzeņi
Lucerna

x


Kāpostu lapas

x


Kajennas pipari

x


Selerija

x


Koriandrs (kinza)

x


Endīvijas

x


Kāršu pupiņas

x


Ķiploks

x


Ingvers

x


Raudene (oregano)

x


Skābenes

x


Spināti (izņemot marta ražu)

x

Piena produkti
Paniņas
x


Dzērieni
Tēja (zāļu, zaļā)
x



Avota ūdens
x


Tauki/eļļas
Gurķenes eļļa
x



Kokosriekstu eļļa
x



Naktssveces eļļa
x



Linsēklu eļļa
x



Zivju eļļa
x



Olīveļļa
x



Sezama sēklu eļļa
x


Augļi
Banāni (zaļi)
x



Skābie ķirši
x



Svaigs kokosrieksts
x



Svaigas vai žāvētas vīģes
x



Svaigs citrons
x



Laims
x



Tomāti
x


Graudi un pākšaugi
Griķi
x



Triticum turgidum polonicum šķirnes kvieši
x



Lēcas
x



Sojas milti
x



Speltas kvieši
x



Tofu (sojas siers)
x


Dažādi
Ziedputekšņi
x



Bišumātes piens
x


Rieksti
Mandeles
x



Mandeļu sviests
x



Ciedru rieksti
x


Saknes
Burkāni
x



Kolrābji
x



Kartupeļi
x



Kāļi
x



Rāceņi
x



Baltie redīsi (pavasara raža)
x



Jamsi
x


Sēklas
Ķimeņu sēklas
x



Kumina sēklas
x



Fenheļa sēklas
x



Sezama sēklas
x


Dārzeņi
Artišoki
x



Sparģeļi
x



Baklažāni
x



Baziliks
x



Paprika (visas krāsas)
x



Ķīnas kāposts
x



Rožu kāposti (Briseles kāposti)
x



Puķkāposti
x



Maurloki
x



Tauksakne
x



Žeņšeņs
x



Virziņkāposti (Savojas kāposti)
x



Mārrutki
x



Kressalāti
x



Loki (sīpoli)
x



Lapu salāti
x



Sinepju lapas
x



Sīpoli
x



Pastinaki
x



Zaļie zirnīši (jaunie vai nobrieduši)
x



Pipari
x



Ķirbji
x



Sarkanie kāposti
x



Rabarberu kāti
x



Jūras kāposti
x



Jūraszāles
x



Spināti (marta raža)
x



Timiāns
x



Tomāti
x



Saulē kaltēti tomāti
x



Ūdenskreses
x



Baltie kāposti
x



Cukini
x



Kabači un patisoni
x







KATEGORIJA
PRODUKTS
SKĀBUMA PAKĀPE
zema
vidēja
augsta
Maize
Rupjmaize
x



Pilngraudu maize
x



Rupja maluma miltu maize
x


Piena produkti
Saldais krējums
x



Homogenizēts piens
x



Nepasterizēts piens
x



Nesaldināts jogurts
x


Dzērieni
Kafijas aizvietotāji
x



Svaigi spiesta augļu sula
x


Tauki/eļļas
Sviests
x



Mencu aknu eļļa
x



Kukurūzas eļļa
x



Margarīns
x



Saulespuķu sēklu eļļa
x


Augļi/ogas
Akācijas ogas
x



Āboli
x



Aprikozes (svaigas un žāvētas)
x



Banāns (nogatavojies)
x



Upenes
x



Kazenes
x



Mellenes
x



Cantaloupe melone
x



Saldie ķirši
x



Klementīni
x



Dzērvenes
x



Jāņogas
x



Dateles (svaigas un žāvētas)
x



Godži ogas
x



Ērkšķogas
x



Greipfrūts
x



Vīnogas
x



Zilās plūmes
x



Mango
x



Nektarīni
x



Apelsīni
x



Papaija
x



Persiki
x



Bumbieri
x



Zemenes
x



Mandarīni
x



Arbūzs
x



Dzeltenās (olu) plūmes
x


Graudi un pākšaugi
Basmati rīsi
x



Bulgurs
x



Kuskuss
x



Auzas
x



Rudzi
x



Mieži
x


Liellopu, putnu un zivs gaļa
Iekšējo orgānu gaļa
x



Austeres
x


Dažādi
Ābolu etiķis
x



Humoss
x



Raugs
x



Popkorns
x



Rīsu piens
x



Sojas olbaltumvielu pulveris
x



Tempe (melno sojas pupiņu siers)
x



Sūkalu olbaltumvielu pulveris
x


Rieksti
Brazīlijas rieksti
x



Indijas rieksti
x



Lazdu rieksti
x



Makadamijas rieksti
x



Valrieksti
x


Saknes
Saldie kartupeļi
x


Sēklas
Linsēklas
x



Ķirbja sēklas
x



Saulespuķu sēklas
x


Saldumi un saldinātāji
Agaves sīrups
x



Kviešu iesala sīrups
x



Brūno rīsu sīrups (biezsula)
x



Cukurniedru sīrups
x



Fruktoze
x



Medus
x



Kļavu sīrups
x



Piena cukurs (laktoze)
x



Turbinado cukurs
x


Dārzeņi
Spirulīna (zilzaļās aļģes)
x



Termiski apstrādāti dārzeņi
x


Maize
Kukurūzas tortiļas

x


Saldskābā maize

x


Baltmaize

x

Piedevas
Ketčups

x


Majonēze

x


Miso

x


Sinepes

x


Sojas mērce

x

Piena produkti
Siers

x


Olas baltums

x


Olas (kopā baltums ar dzeltenumu)

x


Pasterizēts piens

x


Panīrs

x


Biezpiens

x


Saldināts jogurts

x

Dzērieni
Gāzēts ūdens, limonāde

x


Vīns

x

Augļi
Ananass

x


Granātābols

x


Avenes

x


Mežrozītes

x

Graudi un pākšaugi
Brūnie rīsi

x


Kvieši

x

Liellopu, putnu un zivs gaļa
Bifelis

x


Vista

x


Pīle

x


Saldūdens zivis

x


Okeāna zivis

x


Lasis

x

Dažādi
Konservēta pārtika

x


Brokastu pārslas

x


Mikroviļņos gatavota pārtika

x


Zemesriekstu sviests

x


Zemesrieksti

x


Pistāciju rieksti

x

Saldumi/saldinātāji
Alkohola cukuri (ksilitols un citi saharīdi)

x


Cukurbiešu cukurs

x


Šokolāde

x


Halva

x


Melase

x


Baltais cukurs

x


Cukurniedru cukurs

x


Ksilitols

x

Dārzeņi
Konservēti dārzeņi

x


Saldēti dārzeņi

x


Sēnes

x


Skābēti kāposti

x






Dzērieni
Alus


x

Kafija


x

Saldināta sula (t.i. – sula pakās un pudelēs)


x

Liķieris


x

Melnā tēja


x
Liellopu, putnu un zivs gaļa
Liellopu gaļa


x

Cūkgaļa


x

Konservētas sardīnes


x

Konservēts tuncis


x

Teļa gaļa


x
Saldumi un saldinātāji
Mākslīgie saldinātāji (piemēram, aspartams)


x
Dārzeņi
Marinēti dārzeņi


x












37 komentāri:

  1. Izlasīju tabulu un izvilku no plaukta senaizmirstu Stēvijas paku. Un virsū rakstīts - tikai ārīgai lietošanai. Nu samulsu - vai tas tā tikai kaut kāda mistiska principa pēc, vai tiešām satur kaut ko nelabu bez stēvijas lapām?
    Un tabula mani neiepriecināja. Ja kādam varētu būt grūti dzīvot bez kafijas, es nespēju iedomāties savu dzīvi bez gaļas. Bet nu vismaz kaut ko savā ikdienā pamainīt varu :)
    Paldies!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es pieļauju iespēju, ka stēvijas auga lapas ir paredzētas arī kādam citam nolūkam ne tikai produktu saldināšanai. To, ko es esmu redzējusi ekoveikalos, noteikti lieto tieši uzturā - pilienu, tablešu un pulvera veidā.
      Runājot par gaļu - nav jau tā, ka to nedrīkst lietot vispār. Vienkārši vajag lietot attiecīgi vairāk svaigu dārzeņu un zaļumu, kā arī no gaļas produktiem neizvēlēties taukainus, taukvielās ceptus, bet gan tvaicētus vai sautētus. Manuprāt, neviens no man zināmajiem šīs diētas ievērotājiem, to nedara pa visiem 100% - katram kaut kāda sava vājība: vienam kafija, citam gaļa, citam sladi augļi vai torte Cielaviņa (jā, no šīs es ciemos nekad nespētu atteikties :D ) Daudz svarīgāk ir noturēt līdzsvaru: 20-30% skābu produktu un 70-80% sārmainu. Jo vairāk sanāk ēst skābos, jo pēc tam vairāk tas jākompensē ar sārmainiem. Galvenais sev nepārmest, ka sanāk tā, kā sanāk. Pamazām atskābinot organismu, neveselīgās lietas kārosies arvien mazāk un retāk. Tas ir dabiski. Un vienmēr ir labāk censties kaut nedaudz pamainīt savu ēdienkarti uz sārmainas iedarbības, nekā secināt, ka nevar sekot pilnīgam ideālam un tāpēc atmest ar roku. Lai izdodas! :)

      Dzēst
    2. Paldies, tā arī biju domājusi :) 20% absolūta ēdāja saldo ēdienu, 10% gaļas un pārējo sārmaino :D Paldies liels, būs par ko piedomāt. Tā ir atšķirība no citām diētām, kuras vai nu tiek atmestas jau sākumā kā nereālas, vai arī tajās iezogas arvien vairāk "noraušanās" un vainas apziņas, kamēr beigās atmetu ar roku, sak, vienu reizi vien dzīvojam :D

      Dzēst
    3. Pacentīsimies Absolūta saldos ēdienus pielāgot pH diētai, tad jau bilde izskatīsies pavisam laba :)

      Dzēst
  2. Gribēju tikia pateikt leilu paldies par šo informāciju. Jau kādu laiciņu vēlējos atrast informāciju, kā organismā uzrurēt pariezu ph līmeni, un nu pateicoties jums esmu to atradusi! Noteikti nopirkšu arī grāmatu ''ph Brīnums'', bez jums es par to nekad nebūtu uszinājusi! Vēl viens jautājusm par rupjmaizi, ja tā ir bez rauga, arī tad to skiata pie skābiem produktiem?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies par atsauksmi un patiešām prieks turpināt iesākto, ja tas vēl kādam noder :)
      Visi graudaugi bez izņēmuma ir skābi - tie, kuri satur vairāk cietes (=cukuru) ir skābāi, bet tie, kuri to satur mazāk ir minimāli skābi (piemēram, kvinoja, amarants, griķi, prosa). Rudzu maize katrā ziņā ir mazāk skāba par baltmaizi vai saldskābmaizi. Tas, vai tā cepta ar vai bez raugu, maina vien to, cik lielā mērā mēs barojam vai nebarojam mūsu rauga sēni katrs savā organismā. Katrā ziņā vislabāk maizi cept no pašdiedzētiem un tad smalki sablendētiem/samaltiem graudiem, jo tad tā būs vairs ne ''ogļhidrātu maize'', bet gan ''olbaltumvielu maize''. :)

      Dzēst
  3. Par stēviju plaša info ir te: http://www.stevija.lv/

    Bet par produktiem man šorīt izkristalizējās vēl 2 jautājumi:
    1) mēs ģimenē esam iecienījuši truša un jēra gaļu (zināma gaļas audzēšanas vieta, nav lielveikalu produkcija), tā nekad nav tikusi cepta vai grillēta, vienmēr sutināta savā sulā ar garšvielām, bet kāds varētu būt šo abu gaļu skābuma līmenis? Ne ph brīnuma grāmatā, ne šai tabulā trusis un jērs nav minēti.
    2) ph brīnuma grāmatā ir uzsvērts, ka jālieto sezonas dārzeņi un augļi. Pieļauju, ka autors ASV dzīvo tādos platuma grādos, kur siltā sezona ir krietnā pārsvarā, bet ko darīt mūsu platuma grādos dzīvojošajiem? Konservi nav labi, tātad visi konservētie dārzeņi nekur neder. Ziemas krājumos parasti ir tikai kartupeļi, bietes, burkāni, rutki, kāļi, kāposti, dažreiz puravi (ja padevusies laba raža), ķirbji. Nav neviena zaļā dārzeņa, kur nu vēl lapu salāti. Vai tie, kas ar šo uztura veidu ir pazīstami ilgāk, ir raduši kādas saprātīgas alternatīvas mūsu ziemas-agrā pavasara sezonai?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ai, es par stēviju te atkārtojos, ir atsevišķs ieraksts par stēviju :) Tā ir, ka visu neizlasa, bet komentēt gribas :)

      Dzēst
    2. Cik par gaļu esmu lasījusi dažādos citos pH diētas materiālos un forumos, galvenā "nelaime" ar to ir, pirmskārt, dzīvnieku audzēšanas veidā - tie bieži vien tiek baroti ar dažādiem medikamentiem un hormoniem, kas pēc tam nonāk mūsu organismā, plus vēl gaļas kvalitāti nosaka apstākļi, kādā gaļa pēc tam tiek uzglabāta, transportēta utt.- tur arī lielākā daļa dažādu mikroorganismu tai pielīp un gala produkts ir vairāk kaitīgs nekā labs. Otrkārt, ieteicamāka ir tāda gaļa, kurai ir vairāk muskuļu nekā tauku, jo tauki arī dzīvniekiem ir vieta, kurā tiek aizmēzti toksīni un organismam nevēlamās vielas. Cik atceros, tad tieši truša gaļa manis lasītajos avotos bija minēta kā labāka alternatīva, jo truši parasti neesot trekni, to gaļā ir liels olbaltumvielu īpatsvars. Ar jēra gaļu droši vien varētu būt līdzīgi, jo dzīvnieku mazuļi, ja vien tos nebaro kā franču zosis, diezin vai ir apvēlušies, ka ne pakustēt. Sautēta/tvaicēta gaļa noteikti ir labākais pagatavošanas veids, jo cepšana taukvielās pārkāpj kombinēšanas principus (olbaltumvielas ar taukiem nekombinē, jo tauki apgrūtina tā jau sarežģīto olbaltumvielu gremošanu, turklāt olbaltumvielām vajadzīga skābe, bet taukvielām - sārmaina vide. Vēl runājot par gaļu, nebūtu vēlams kombinēt dažādus gaļas veidus (vai tik nebija kaut kas no maltās gaļas, kur tiek kombinēti dažādi dzīvnieki?).

      Par sezonālajiem dārzeņiem un augļiem grūti tā viennozīmīgi pateikt. Ja gribam to strikti ievērot, tad tiešām mūsu platuma grādos nav daudz iespēju izvēlēties, turklāt sanāk, ka svaigus zaļumus mums vairākus mēnešus tikpat kā nesanāktu ēst. Es pieturos pie mērenāka principa - zaļumus lietoju, kādus nu iespējams dabūt. Pat, ja tas brokolis vai spināti nākuši no spānijas vai marokas, es par to pārlieku nebēdātu, jo tie vienalga būs organismam labāki, nekā vārīti kartupeļi. Taču pavasarī, vasarā un agrīnā rudenī, kad mums ir pašmāju labumi, tad gan labāk importniekus atstāt ziemas sezonai. Protams, mēs nevaram neņemt vērā faktu, ka autors ir no ASV un viņš piedāvā tieši sava kontinenta perspektīvu. Piemēram, tie paši uztura bagātinātāji - ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka kaut kas tāds grāmatā tiek ''reklamēts'', taču es uz to piedāvāju paskatīteis no ASV lielpilsētu viedokļa (tā taču arī ir grāmatas mērķauditorija) - viņiem taču nav iespējas iziet piemājas dārziņā un pienenes vai jaunās liepu lapas saplūkt. Ja nav dabisko alternatīvu, tad, iespējams, uztura bagātinātāji arī ir vienīgais, ko viņi var savam organismam piedāvāt. Mēs noteikti šos zaļumu pulverus siltajā sezonā varam aizstāt ar nezāļu ēšanu vai to sulas dzeršanu. Un protams, ja mēs visu darītu tikai tīri latviski, tad nevarētu dzert arī citronūdeni un ēst mandeles vai soju :)

      Dzēst
    3. Paldies par komentāru :) Tikko pabeidzu lasīt grāmatu, pagaidām ir diezgan ko pārdomāt, kas un kā, jo tieši kā saki, autors ir no ASV un viņiem tur ir pavisam cita ēšanas kultūra un nav arī dabūjami tādi pašu audzēti truši un jēri, tāpēc viņš visu gaļu ir nokristījis kā neēdamu.
      Par uztura bagātinātājiem tā nodaļa man arī izraisīja smīnu, pārgāju tai pāri pa diagonāli.

      Tagad pats princips ir skaidrs, atliek tikai piespiesties ieviest dzīvē, jo līdz šim galvenās nepareizības bija ar kartupeļu/rīsu/makaronu ēšanu kopā ar gaļu un vēl kāda krējuma mērce klāt, bet dārzeņu salāti tā drusciņ, piedeva. Brokastis arī bija tā ne visai - maizītes ar gaļu un sieru, sanāk, ka pilnīgi nesavienojami produkti. Ar brokastīm vispār ir visnesaprotamāk, ko ēst. Dārzeņu salātus? Gribās arī ko siltu (līdz šim tās bija karstmaizes), bet no rītiem laika nav tik daudz, lai vārītu, piemēram, rīsus. Ko brokastīs ēd citi ph diētas piekritēji?

      Dzēst
    4. Kaut arī "tradicionāli" tā nav pieņemts, no rīta diezgan labi ir ēst gan svaigos salātus, gan siltu zupu. Es ļoti bieži rītu sāku ar sauju riekstu - lielisks olbaltumvielu/tauku (=enerģijas) avots pirmajam rīta skrējienam.

      Dzēst
    5. Par riekstiem - laba ideja! :)
      Es šorīt brokastīs ēdu pilngraudu auzu pārslas, kas pārlietas ar ūdeni un klāt gurķu-tomātu-olīveļļas salātus. Vīrs uz darbu ceļas krietni agrāk un salātus netaisīs, viņš ēda pašceptu rudzu maizi ar sviestu un gurķiem. Starp citu, pie recepšu sadaļas papildināšanas, ja nepieciešams, varu pievienoties :) Man ik pa laikam rodas kādas pašizdomātas receptes, varbūt kādam noder...

      Dzēst
    6. O, tas būtu lieliski! Varat man atsūtīt uz zelma.buile@gmail.com recepti un vēlams arī bildi un es noteikti ielikšu tepat blogā un recepšu sadaļā (protams, ar atsauci uz autoru:))

      Dzēst
  4. Pēc pH brīnuma izlasīšanas, no sava grāmatu plaukta izvilku 1991. gadā izdotu Ilzes Jansones grāmatu "Daba baro, daba dziedē". Tajā viņa konspektīvi aptuveni 20 lappusēs ir izstāstījusi tieši to pašu, kas biezajā pH brīnumā. Arī viņa ir runājusi par gaļas un balto miltu kaitīgumu, par bāzisku produktu nepieciešamību organismā. Viņa organisma atskābināšanai iesaka no rītiem iedzer glāzi silta ūdens, kurā izšķīdināta tējkarote sodas. Es tā savulaik pamēģināju - pirmos divus rītus pēc tāda šķīduma iedzeršanas sametās slikti. Diezgan loģiski, jo soda un skābe reaģē putojot... :) Bet, lai veicinātu organisma attīrīšanos, I. Jansone iesaka lietot Salveo pulveri. Principā sanāk, ka tas ir kas stipri līdzīgs pH brīnumā ieteiktajiem uztura bagātinātājiem, tikai no mūsmāju augiem. Gribētu to iekļaut savā ikdienā, bet Talsos nevienā aptiekā to nevaru atrast...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man arī, lasot grāmatu, par augu pulveriem tieši ienāca prātā mūsu pašu Salveo. Mani vecāki tādu lietoja jau pirms kādiem 15 gadiem, kad to tikko sāka ražot. Atradu Salveo ražotāju mājas lapu http://www.salveo-s.lv/, tur sadaļā "Kur nopirkt" minētas diezgan maz adreses, bet varbūt Latvijā Salveo piegādā kāds interneta veikals.

      Dzēst
  5. Iesaku ieskatīties šajā saitē - http://www.iherb.com/
    Kaut arī nav pašmāju produkcija, tur var daudz ko par labām cenām atrast. Sūtīšana no ASV 6 dolāri (ja nemaldos līdz 1,5 kg smagai pakai). Pati tur atradu arī diedzētu graudu brokastu pārslas, kas ir daudz veselīgāka alternatīva pie mums pieejamajām brokastu pārslām, turklāt diedzētu graudu pārslas (sprouted cereal) ir savietojamas ar pienu vai jogurtu (http://www.iherb.com/search?kw=sprouted%20cereal). Bet no uztura bagātinātājiem tur var atrast kaut ko zem nosaukuma "super greens". Tomēr pavasarī - vasarā labāk atrast iespēju pašmāju nātres, balandas, virzas un pieneņu lapas ēst :)
    Runājot par bāziskās diētas materiāliem - ļoti daudz veselīga dzīvesveida pieeju ietver vienus un tos pašus principus. Kad pH diētas shēma kļūs pašsaprotama, to sākam pamanīt vēl daudzkur citur. Pie mums arī makrobiologs Roberts Lācītis jau sen nodarbojas ar šo, taču vairāk balstoties uz Austrumu skolu.

    AtbildētDzēst
  6. Salīdzināju šeit doto tabulu ar http://gaismasdarbinieki.blogspot.com/2011/10/patiesiba-par-vezi.html pieejamo. Visus produktus nepārbaudīju, bet daži, piemēram, bumbieri šeit ir minēti kā vāji skābi, bet Gaismasdarbinieku lapā kā ļoti sārmaini. Kā it tajā pH grāmatā? Ir atšķirības, vai produkts ir vāji skābs vai stipri sārmains.... :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. "pH Brīnums" visi augļi, izņemot citronus, laimus un skābos greipfrūtus, tiek uzskatīti par skābiem. Pie vainas ir cukurs, kas tos ievieto ''skābajā'' kategorijā. Arī es esmu redzējusi dažādas tabulas, kur, piemēram, skābie ķirši, kivi, melones un arbūzi tiek pieskaitīti sārmainajiem. Manuprāt, nav vienas ideālas tabulas, bet jāseko principam - jo saldāks vai miltaināks auglis, jo vairāk tajā cukura un tas to padara skābāku. Sulīgāki, ūdeņaināki un garšas ziņā skābāki augļi ir sārmaināki vai arī viegli skābi. Es laikam tomēr pieturos pie principa, ka augļus pavisam atmest nevajag, jo tie labi attīra organismu. VIenkārši jāizvēlas sezonai atbilstošus un vēlams vietējos augļus un ogas :)

      Dzēst
  7. Vai ir iespējams šo tabulu dabūt Excel formātā vai kādā citā, kādā tā ir taisīta? Pārkopējot nekas nesanāk...

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, man tā ir pdf formātā. Uz kādu e-pastu sūtīt? Ja nevēlies to šeit publicēt, uzraksti man uz zelma.buile@gmail.com

      Dzēst
  8. es arī būtu pateicīga par tabulu uz ilze.sudrabakarklina@gmai.com
    vakar nopirku grāmatu :) šodien meģinu saprast, ko ēst no mājās esošā.

    AtbildētDzēst
  9. Sveiki.
    Es arī gribētu pieteikties saņemt šo tabuliņu uz epastu:) paldies
    mssanda3@gmail.com

    AtbildētDzēst
  10. Sveiki! Varētu arī man lūdzu tabuliņu pdf formātā, paldies! Ar vīru esam nolēmuši pamēģināt ph diētu un pavērot tās sniegtos plusus. :) ieva.dusele@inbox.lv

    AtbildētDzēst
  11. Sveiki!
    Varbūt ir iespēja to tabulu pdf formātā kaut kur tepat pielikt, lai var nokopēt. Ja nav iespējas, tad man arī, lūdzu, atsūtiet uz vilksu@gmail.com

    AtbildētDzēst
  12. Kā ir ar jogurtiem, Actimel u.tml. produktiem, kuros ir visas tās baktērijas - kā tie iedarbojas un cik vēlami ir? Un kefīrs, kā ar to ir uzturā (radies priekšstats, ka uzlabo gremošanu)? Un vai jogurti iet kopā ar musli maisījumiem?

    AtbildētDzēst
  13. Sveicināti!

    Es arī vēlētos saņemt šo tabulu excell vai pdf formātā. Paldies!

    liga.pakalna@gmail.com

    AtbildētDzēst
  14. Sveiki.!
    Mani ļoti uzrunā šī diēta-dzīvesstils, bet es esmu vēl bērns (13 gadi), bet es gribētu piekopt pH diētu, bet man kā augošam organismam vajag arī uzturvielas, kas ir skābas.
    Ko Jūs man ieteiktu un ar ko sākt?!
    Liels paldies. (( :

    AtbildētDzēst
  15. Labdien!
    Gribēju pajautāt saistībā ar alkohola cukuriem. Lasīju internetā, ka "Sugar alcohols create an alkaline environment in the mouth instead of an acidic environment. Erythritol is unique among sugar alcohols as 90% is absorbed, but not metabolized, in the small intestine and then eliminated through normal bodily functions. As a result, it has the highest digestive tolerance of all sugar alcohols." Tātad raksta, ka cukura alkoholi rada mutē sārmainu vidi. Jūsu tabulā cukura alkoholi uzrādās kā vidēji skābi, tāpēc vēlējos par to pajautāt. Paldies!

    AtbildētDzēst
  16. Labs vakars!
    Es arī labprāt vēlos saņemt šo tabulu pdf formātā.
    Jau iepriekš - Paldies!

    AtbildētDzēst
  17. Labdien!

    Velos tabuliņu. dzintra5553@inbox.lv
    Paldies!!!

    AtbildētDzēst
  18. Labdien!

    Šogad bez ph brīnuma grāmatas pieejama un izlasīšanas vērta ir Zvaigznes ABC izdotā "ķīnas pētījums".Tā dod pamatotu skatījumu uz gaļas un piena olbaltumvielu lietošanas kaitīgumu un sakaru ar daudzām civilizācijas slimībām, tajā skaitā arī vēzi.Un apgāž mītu, ka Ca mēs uzņemam no piena produktiem.Izrādās-jo vairāk piena produktu, jo lielākas osteoporozes iespējas.....

    Lūdzu, ja drīkst lūgt tabulu PDF uz e pastu liga_timm@inbox.lv

    AtbildētDzēst
  19. Varbūt būtu iespējams arī man saņemt šo tabulu .pdf formātā un laurapuncule@gmail.com ? :)

    AtbildētDzēst
  20. Labdien!
    Kādi ieteikumi bērnu ēdienam? Trīsgadniekam servēju dārzeņus uz šķīvīša, dažus burkāna gabaliņus apēd, taču tas nav pietiekami. Bērnudārzā ēd to pašu, ko visi bērni.
    Vai jums ir izmēģinātas kādas receptes speciāli bērniem, kas izskatās kārdinoši un mazais labprāt ēstu?

    paldies.

    AtbildētDzēst
  21. varu visiem ieteikt nesen parādījās Latvijā sārmains ūdens ar pH 9.3 Diezgan reti kur nopērkams, bet ir, es parasti pērku Elkorā
    AQUALAR pH 9+

    AtbildētDzēst
  22. Labdien! Vai varētu atsūtīt šo tabuliņu uz emailu evija.kosiite@gmail.com?

    AtbildētDzēst
  23. Labdien! Varbūt tabuliņu var ievietot rakstā kā lejupielādējamu failu? Blogger noteikti ir kāds lejupielādēšanas rīks vai plug-in...

    AtbildētDzēst
  24. Sveiki! Ļoti laba un pārskatāma tabula. Priecāšos, ja arī man atsūtīsiet uz e-pastu (lelde.vinkalna@inbox.lv) pdf vai excel formātā, lai varu ērtāk izdrukāt un lietot! Paldies jau iepriekš.

    AtbildētDzēst