Šodien ziņu portālā www.tvnet.lv pamanīju rakstu par "pH brīnumu." Tas patīkami pārsteidz tajā ziņā, ka starp daudzajiem mūžīgi ar neko neapmierinātajiem komentētājiem noteikti atradīsies arī cilvēki, kuri varbūt ir meklējuši informāciju par pH diētu, bet nav zinājuši, kur to atrast.
Personīgi man šīs grāmatas saturs ir palīdzējis vēl skaidrāk saprast dažādas pH diētas nianses un, cik esmu dzirdējusi personīgi no citu cilvēku atsauksmēm, es neesmu vienīgā ar šādu pieredzi.
Ir jau apritējis pusgads kopš ievēroju dalītā uztura principus un varu droši teikt, ka nekad vēl neesmu jutusies tik labi. Gribētu ikvienam novēlēt atrast sevī spēku pārvarēt ķīmisko atkarību no pārtikas industrijas nelāgākajiem produktiem un sniegt savam ķermenim to veselību un enerģiju, kas tam dabiski piemīt.
Ja gadījumā kādam ir foršas receptes, ko varētu ielikt pH recepšu sadaļā, esiet laipni aicināti ar tām padalīties!
Jauku visiem dienu! :)
Tas, kas mani dara bažīgu ph diētas sakarā ir atsevišķas un lokāla rakstura īpatnības.
AtbildētDzēstPiemēram, vai tiešām soja ir veselīga alternatīva: sojas pieni, sojas milti, sojas "kotletes", ja reiz ir tik daudz uzticamu pētījumu par soju kā ĢMO produktu?
Govs piens - jā, par to šķēpus lauž dažādās uztura sistēmās, taču skābpiena produkti: biezpiens, kefīrs, paniņas- vai tiešām tie ir postošāki par "rīsu pienu" no Vjetnamas fārmiem? (padomā par ekopēdu! :) ) Kazas piena produkti: grūtības ar pieejamību, cenrādis: vai tiešām tie ir par 50% labāki, kā to cena?
Ķelmēnu pilngraudu rupjmaize, viena šķēle dienā- posts un skābums, bet keroba, stēvijas un argari- tiešām ir mazāks ļaunums kā medus vai samazināts vai pat minimāls (!) cukura daudzums?
Respektīvi, iedziļinoties šī bloga receptēs un rakstītajā, kad pārskrien pirmais "yeye!" reibums man "uzkrita",
1) liels īpatsvars ir visādiem nelokāliem produktiem- kvīnojas, stēvijas, kerobas, karambolas, rīsu sīrupi: nereti, tie ir dārgi, nav vietēji pieejami un ir nevis alternatīva pašam "sliktajam" produktam, bet tā aizstājējs, nebūt ne labāks;
2) tas, ka jūs tomēr abas ar Ilzi, lai arī sludināt uzvaras pār ļaunajiem miltiem un cukuriem, tomēr naski ķīmiķojat dažādas alternatīvas saldumiem, picām, etc, kas nozīmē, ka kāre pēc tiem tomēr nav uzveikta miesā vai prātā. (šis nav uzbrauciens, tas ir novērojums un tas ir saprotami:)). Mana pieredze, ka disciplinēti patērējot dažādu uzturu (izslēdzot rafinētos ogļhidr, raugus, palielinot dārzeņus, reizēm kādu augli, 2x nedēļā gaļu vai zivi), šos "ļaunos" gluži vienkāši negribas un nav nepieciešamība izgudrot sev "veselīgāku kakao" un mazāks ļaunums ir apēst VIENU nelielu vienību kvalitatīva"ļaunā salduma", nekā VAIRĀKUS mazāk ļaunus, bet ne tik kompensējošus.
3) Es esmu paaudzēs latviete, ar šejienietes ķermeņa uzbūvi: platiem kauliem, muskuļu reljefu, piemērota dzīvei tieši šajā klimatā, platuma grādos, cenšoties ēst pieejamo sezonālo, vietēji audzētu(!) pārtiku...nu un vai tiešām kvīnojai manā plauktā ir jānomaina auzu putraimi, mieži, soja, kukurūza, uc? Un vissvarīgākais: pie intenstīvas fiziskās slodzes, aerobo un spēka treniņa kombinācijas 5x nedēļā: vai tiešām panākumi ir tikai atskābināšanās vai drīzāk, sabalansēts, lokāls uzturs (bez ļaunajiem miltiem un cukuriem) UN sports? Vēlreiz, es bez uzbraucieniem, bet ar vēlmi turpināt pētīt un vērot.
Es pat pārkāpšu savu nepatiku pret komentēšanas formu Blogspot blogos, lai arī izteiktu Viedokli :) Viedoklis man ir radies pēc kādām trim nedēļām pH diētas, ko parakstīja Noveičuka (viņai gan ir drusku citādāka produktu tabula). Lielos vilcienos piekrītu olimpiskā lāča komentāram, proti, daudz kas šai sistēmā ir ar baltiem diegiem šūts, kā jau visās "reliģiskajās" diētās (ajūrvēda, asinsgrupu diēta, makrobiotika...), kā arī ēšanas sistēma, kas noliedz vietējos miežus, bet slavē soju, sevi diskreditē uz skaitli trīs, tāpat visa tā murgošana par raudzēto maizi, kas "rūgst" organismā (kā tad, rauga sēnītes pēkšņi ir spējīgas izdzīvot 200 grādu temperatūrā un vēl iekļūt asinīs, lai darītu posta darbus). Par to, kāpēc grāmatas autoru nevajadzētu ņemt par pilnu rubli, jau tēvēnetā komentārus pieveda.
AtbildētDzēstKas ir pozitīvais un ko nevar noliegt - šī sistēma savā īpatnējā veidā, bet tomēr pieved jūzeri pie stabilas uztura piramīdas ar kārtīgu zaļumu un dārzeņu pamatni un papildinošu graudaugu, piena produktu un gaļas virsējo daļu, un saldumiem tiešām 5% apjomā, nevis tik, cik parasti salasās, ēdod "normāli" (tas ir, ja ievēro Noveičukas ieteikto shēmu 20/80, proti, lai apēstu 200 g gaļas vai citu skābi veicinošo produktu, jāēd 800 g dārzeņu). Uz to arī var norakstīt visus veiksmes stāstus par tievēšanu un veselību; jau izmetot ātros cukurus no ikdienas uztura, normalizējas insulīna "zāģis" un samazinās kāre pēc saldumiem (teorētiski, par psiholoģiju - turpinājumā).
Tātad, par psiholoģiju. Iespējams, esmu apvainojusies uz visu pasauli par to, ka man aizliegta kafija un tā vietā, lai eksperimentētu ar smalkām kūciņām, ir jātvaicē brokolis (tas ir šausmīgi garlaicīgi), bet nekādu atbrīvojošo laimes un viegluma sajūtu tā arī neesmu izjutusi. Varbūt pie vainas augšminētā skepse par sistēmu kā tādu, varbūt nīgro noskaņojumu rada zemais hemoglobīns (lai to paceltu, tik un tā būs jālieto gaļa; tas, protams, ir pretrunā ar šo diētu, bet ģimenes ārstos ar 30 gadu stāžu varbūt der ieklausīties). Tā ka no pH diētas paņemšu 20/80 principu, lai uz sirsnīgas dārzeņu ēšanas rēķina pa reizei varētu atļauties dažus pasaulīgos priekus :)
Neskatoties uz visu augšminēto, paldies par šeit apkopotajām receptēm, daudz kas ir noderīgs gan dārzeņu dažādošanai, gan kompromisa našķiem.
Olimpisko lāci, es esmu tikai PAR vietējo pārtiku, visiem vietējiem dārzeņiem, par kvinoju gribēju uzrakstīt, jo tas bija mans atklājums, diezgan spilgts, un ticu, ka daudzi ar to nav pazīstami, vai tiešām liekas, ka mēs ēdam visu ko nesezonālu? Man atkal šķiet, ka es pārtieku tikai no vietējā, lasi - pašaudzētā :D Soju vēl joprojām neesmu nogaršojusi, bet stēviju audzēju pati.
AtbildētDzēstZini, mums vajadzētu sarīkot tikšanos. Ir foršas telpas Barona ielā, jāsadomā tikai laiki, kad tie, kuriem interesētu tiktu, un tad aci pret aci varētu parunāties. Jo es ticu, ka no tā ko rakstam, 1) ne visi visu izlasa, 2) ne visu arī mēs pasakam. Es piemēram, laika trūkuma dēļ, no savas ēdienkartes padalos tikai ar kādiem 10%...
Un es esmu tikai PAR auzām, spintiem, redīsiem, kabačiem, ķirbjiem... ak, mans sapnis vispār būtu visu pārtiku izaudzēt savā saimniecībā. Un tikai retu reizi pirkt kaut ko, kas ievests. :) bet tas tā.
Blogā receptes vēl ir maz, un zini, kā ir - ar to neikdienišķo gribas padalīties vispirms. Tāpēc varbūt šķiet, ka to nelatvisko produktu ir vairākumā. Īstenībā ēdienkarte sastāv lielākoties no sezonas produktiem, kas nu jau sākas ar pilnu klapi. Visi dārzeņi, garšaugi, ogas un augļi!
Neviena diēta nav universāla. Es arī nepieskaitu sevi pie tādiem, kas nu 100% ievēro pH diētu, BET - es esmu daudz ko mācījusies, daudz ko mainījusi ēdienkartē, vairāk pievēršu uzmanību produktu sastāvdaļām.
Un es jūtos Fantastiski! Šī recepte bija man. Kādam citam varbūt iet pie dūšas Atkinsa diēta, kura man personīgi šķiet sevis mocīšana.
p.s. :) man ir liels pluss, ka ir man mājās trīs ēdāji. uznāk kāre pagatavot kādu kūku, uzcepu to viņiem. Man patiešām īsti negribas. Un par to alternatīvu meklēšanu, tā jau nav ikdiena. divas reizes pa 6 mēnešiem pagatavot šokolādi? un arī galvenokārt ne jau tāpēc, ka ŠAUSMĪGI nu gribētos, bet azarta dēļ - man personīgi patīk izmēģināt jaunas lietas, jaunas receptes...
ok, ko sakat par tikšanos dzīvē? tādu pH diētas vakaru. Varētu kādus našķus sagatavot un papļāpāt.
Man patīk Anonīmā komentētāja, kas parasti nekomentē pieeja - "Tā ka no pH diētas paņemšu 20/80 principu, lai uz sirsnīgas dārzeņu ēšanas rēķina pa reizei varētu atļauties dažus pasaulīgos priekus :)
AtbildētDzēst"
Domājot par zemenēm un mellenēm - es varu vienīgi pievienoties. :) šis 20/80 princips ir pats labākais pie kā diēta var pieradināt. Pārējo jāskatās individuāli, vai ir komforts vai nav.
Olimpiskais lācis saka, ka var un vajag satikties! Un pirms tam vēl varētu pasūtīt tev visādus apēdamos lauku labumus, ja tos piegādā pilsētniecēm (par naudu, protams): nu tur, spinātus, lakšus vai kas nu jums aug. :)
AtbildētDzēstvisas norādes rakstīt uz maskavas.lacis@gmail.com
Manuprāt, Ilze lieliski paskaidroja, ka mēs to netradicionālo izceļam vienkārši tāpēc, ka tas ir interesanti. Ja es te receptēs likšu "auzu pārslu putra ar ūdeni" - vai kādam to vispār būs interesanti lasīt? :) Arī man patīk eksperimentēt un par kvinoju, stēviju, kerobu utt. uzzināju tikai šīs diētas sakarā, tādēļ arī azartiski izmēģināju visu jauno un ar to dalījos šeit. Tomēr jāatzīst, ka ikdienā daudz vairāk tiek lietoti tādi pašmāju produkti kā griķi, šķeltie zirņi, grūbas un, protams, pēc iespējas vietējie dārzeņi un to sulas.
AtbildētDzēstPar soju vēl nesen jautājus kādam savam draugam, kas ir pasaulē atzīts speciālists GMO jomā, viņš teica, ka, laiku pa laikam lietota, arī ''parastā'' soja nerada nekādus briesmīgus draudus veselībai, taču, ja ir iespējams, tad labāk izvēlēties soju no ekoloģiskajām saimniecībām. Protams, vienmēr jāskatās uz etiķetēm. Es arī reiz pamēģināju sojas kotletes, bija garšīgas -nenoliedzami, taču etiķeti izlasīju tikai pēc tam. Tur bija pārāk daudz garšas pastiprinātāju un vēl dažu vielu, kuras labāk neiekļaut ikdienas uzturā.
Kas attiecas uz raugu, tad tas, iespējams, nav tik viennozīmīgi. Pārtikas rūpniecībā izmanto termofilo raugu, kas ir izturīgāks pret augstām temperatūrām. Un raugs ogļhidrātus pārvērš par oglekļa dioksīdu un alkoholiem. Manuprāt, daudz labāk tomēr ir lietot neraudzēto maizi vai arī ar dabīgo ieraugu cepto maizi no pilngraudu miltiem. Atteikties no graudaugiem nevajag, jo lipeklis jau arī ir tāda viela, kas mūsu organismam ir vajadzīga, taču labāk izvēlēties veselīgākus graudus vai miltus - tas nozīmē, atteikties no augstākā labuma kviešu miltiem un to vietā vairāk eksperimentēt ar griķu, pilngraudu, zirņu utt. miltiem. Arī es savās receptēs izmantoju tikai tādus, nevis rafinētos kviešu miltus. Taču vēl biežāk parastajiem miltiem kā alternatīvu izmantoju sablendētus diedzētus graudus.