Apmēram 17 gadu vecumā es nolēmu kļūt par veģetārieti un sāku pastiprināti interesēties par veselīgu uzturu. Tajā laikā man bija iespēja apmeklēt praktiskas nodarbības pie šodien daudziem pazīstamā makrobiotikas praktizētāja Roberta Lācīša (starp citu, viņa piedāvātā programma ir ļoti radniecīga dalītā uztura un skābju sārmu līdzsvara diētai). Vēl kā šodien atceros, ka viņs teica - putras jāvāra ūdenī nevis pienā un šķidra barība ir jāsakošļā, bet cieta - jānorij.
Kā gan tas var būt un kāpēc tas vajadzīgs?
Biezeņi, sulas, biezzupas un sablendēti produkti ir viegli norijami un var likties, ka tos nemaz nevajag sakošļāt. Tas galvenokārt saistīts ar nezināšanu par gremošanas procesa etapiem. Barību ir jākošļā ne tikai tāpēc, lai to sasmalcinātu, bet arī tādēļ, lai aktivizētu siekalu izdalīšanos (un līdz ar tām - dažādu fermentu izdalīšanos, kas palīdz šķelt barības vielas). Ja šķidru pārtiku uzreiz norijam, mēs izlaižam pirmo gremošanas sistēmas posmu. Tā kā mutē un kuņģī izdalās atšķirīgi fermenti, kuriem paredzēts šķelt katram sava veida produktus, jebkuru šo gremošanas etapu apiešana uzliks papildu slodzi pārējai sistēmai. Kas attiecas uz cietās barības dzeršanu - ar to domāts tas, ka cieta barība ir kārtīgi jāsakošļā līdz putriņas konsistencei, nevis jārij līdz galam nesakošļātus gabalus (tie arī rada lieku slodzi gremošanas sistēmai).
Biezeņzupas, manuprāt, ir ļoti garšīgs ēdiens ar nebeidzamu variāciju iespējām. Viena no manām iecienītākajām receptēm ir ķirbju biezeņzupa (kaut arī tagad nav ķirbju sezona, tie noteikti kaut kur vēl ir nopērkami). Tās pagatavošanai vajadzēs:
2 ēdamkarotes olīveļļas
1 sīpolu
1 tējkarorti jūras sāls
maltos piparus pēc garšas
gabaliņos sagrieztu ķirbi (daudzums atkarīgs no katla tilpuma un ēdāju skaita)
svaigu baziliku
1 lauru lapu
pāris ēdamkarotes mandeļu skaidiņu
1 litru buljona
200 ml saldā krējuma
Pagatavošana:
Ielej katlā eļļu, pievieno sagrieztus sīpolus un tos izsautē mīkstus. Pielej buljonu, sagriezto ķirbi, sāli piparus, lauru lapu un vāra apmēram 10 -15 minūtes līdz ķirbis mīksts. Izņem lauru lapas, pievieno svaigo baziliku, saldo krējumu un sablendē. Lej šķīvī un pa virsu uzkaisa mandeļu skaidiņas. Lai piešķirtu zupai vairāk uzturvērtības, var pārkaisīt arī ar diedzētiem graudiem un/vai sēklām.
Labu apetīti un atcerieties, ka zupa pirms norīšanas ir nedaudz jāpakošļā!
Ar interesi turpinu iepazīties un praktizēt Ph ceļu, izrāvu vienā vakarā to Ph Miracle grāmatu, bilde uzzīmējās skaidrāka. Tomēr, man ir jautājums: kā ir ar vietējiem piena produktiem? ilgus gadus manas kanoniskās brokastis ir Lazdonas/Straupes vājpiena biezpiens, kas aizdarīts ar paniņām un klāt sezonas garša: gurķis, tomāts, papirka, ziemā- dažādas garšvielas vai vienkārši pipari. Klāt piekožu vienu šķēli Ķelmēnrupjmaizes un šādi bruņota varu rukāt līdz agro pusdienu laikam. Kā vājpiena biezpiens un paniņas ierakstās Ph diētas kategorijās? Nākamais, apmēram uzķēru loģiku ūdens dzeršanas ritmam (ikdienā dzēru daudz, bet gan pirms, gan pēc, gan maltīšu laikā), bet kā ir piemēram ar kafiju brokastīs? Kafija pati ir skābais, zinu, bet baidos, ka no tās man būs visgrūtāk nokāpt un uzsākšanas periodā sev atstāju šo bauuudu. Kļūda?
AtbildētDzēstEs šo jau iekomentēju Ilzes blogā, bet pārmetīšu arī šeit, jo tas ir aktuāli ikvienam.
AtbildētDzēstPiena produkti lielos daudzumos noteikti nav ieteicami, taču runa ir tikai par govs piena produktiem. Viss, kas gatavots no kazas piena, ir daudz veselīgāks. Atgriežoties pie tēmas par biezpienu ar gurķīšiem un paniņām, es laikam vērstu uzmanību uz faktu, ka ēst piena produktus ar samazinātu tauku daudzumu ir neveselīgāk nekā normāla piena produktus. Piens satur A vitamīnu, kas ir taukos šķīstošs vitamīns, bet vājpienā A vitamīna daudzums, kas nepieciešams piena olbaltumvielu asimilācijai, ir būtiski samazināts. Līdz ar to A vitamīns tiek iegūts no rezervēm, kas atrodas aknās. Paniņas, rūgušpiens u.c. raudzēti piena produkti, ja vien tie nav iegūti mājas apstākļos no pasterizēta piena, ir ok, jo skābpiena produkti ir vēlamāki nekā svaigs govs piens. Ja mājās raudzējat paku pienu, to labāk tomēr liet laukā, jo pasterizācijas procesā ir iznīcināti pienā esošie enzīmi, kas neļauj pienam normāli sarecēt. Paku piena rūgšana ir mikroorganismu izraisīta piena ''pūšana''.
Tomēr atkārtošu vēlreiz - vislabāk ir sākt pierast pie kazas piena. Ja kaut kādu aizspriedumu dēļ nevarat paši, radiniet pie tā bērnus. Kazas piens satur kaprilskābi, kurai ir pretsēnīšu iedarbība un kazas piens nerada organismā gļotas, bet palīdz uzlabot imūnsistēmu. Mūsu ģimenē kazas piena pozitīvā iedarbība ir izmēģināta ''uz ādas'', tādēļ tā nav tikai teorija :)
Turklāt vēl piebilstot par kombināciju biezpiens/paniņas (olbaltumvielas) + maize (ogļhidrāti), jāsaka, ka tā īsti neatbilst dalītā uztura principiem, jo šīs produktu kategorijas būtu ēdamas atsevišķi.
Kafijas atkarība nav nekāds retums un, kaut arī tā nav pārāk ieteicama, jāskatās, cik reālas iespējas ir no tās atteikties. Sākotnēji pietiktu ar to, ka tiktu samazināts izdzertās kafijas daudzums kaut vai pa 1-2 krūzītēm dienā. No pH diētas viedokļa kafija dehidrē organismu, tādēļ vienīgais, ko var darīt, lai to neitralizētu, ir idzert vienu glāzi sārmaina ūdens pirms un vienu pēc kafijas dzeršanas. Ja iespējams, brokastīs labāk lietot spēcinošu pārtiku (kafija diezgan maldinoši tiek pieskaitīta pie tādiem, jo, līdzīgi kā enerģijas dzērieni, it kā uz mirkli sapurina, bet pēc tam - atņem enerģiju). Domāju, ka ar laiku, kārtīgi apgādājot organismu ar pareizu uzturu, vēlme pēc neveselīgā pāriet.