pirmdiena, 2012. gada 23. aprīlis

Grila sezona

Nereti mēdz jokot, ka latviešu nacionālais ēdiens ir šašliks. Šim jokam noteikti ir zināms pamatojums, jo, atnākot siltajam laikam, cilvēki dodas piknikos, izvelk grilu pagalmos, uz balkoniem, terasēm (ignorējot likumīgo aizliegumu to darīt šādās vietās) un ļoti grib kaut ko cept uz dzīvas uguns. Tiem, kas rūpīgi sekojuši līdzi bloga ierakstiem, nebūs pārsteigums, ka marinēta un līdz oglei apcepta gaļa noteikti nav ieteicama pH diētas piekritējam. Gaļa pati par sevi ir skābus atkritumus radošs produkts, turklāt tas ir termiski apstrādāts, es pat teiktu - apsvilināts un daļēji pārogļots, tam ir pievienots etiķis, arī cukurs, sinepes, to pasniedz ar tomātu mērci, kas ļoti bieži satur konservantus, mākslīgo saldinātāju aspartamu... Nevēlamo sastāvdaļu uzskaitījumu te, protams, varētu turpināt, taču - lai nu paliek, pamatdoma ir skaidra.
Labā ziņa ir tāda, ka var grilēt daudz ko citu, ne tikai gaļu. Šajā sakarā gribēju dalīties garšas pieredzē, ko guvu pēc sestdienas talkas. Folijā tika uzkarsēti (ne cepti uz tiešas liesmas) šķēlītēs sagriezti cukini , kas samaisīti kopā ar saulē kaltētiem tomātiem eļļā. Garša - neizsakāmi fantastiska. Cukini vēl bija samērā kraukšķīgi, tomātu saldeni pikantā garša lieliski spēlējās ar neitrālo cukini... vārdu sakot - pamēģiniet un nenožēlosiet!
Un eksperimentēt šeit var gari un plaši. Galvenais - cepiet folijā, nesviliniet, nelaistiet ar alu vai etiķi un nepārcepiet dārzeņus līdz izjukšanai. Izmantojiet zaļumus, garšaugus, garšaugu eļļas, pārkaisiet grilēto ar diedzētiem graudiem vai sēklām.

7 komentāri:

  1. Gandrīz vai jākurina ugunskurs dārzā, lai var cukini follijā izcept... :) Bet vispār - priecājos, ka uzgāju jūsu blogu! Tagad mēģinu stūrēt šajā virzienā, bet galvā visnotaļ liela putra, tāpēc ik dienu ieskatos nedēļai sastādītajā ēdienkartē un ar nepacietību gaidu jaunas receptes! Kad šī lieta ieiesies, tad jau visticamāk nebūs nekādu problēmu pašai ikdienas ēdienkarti sastādīt. Katrā ziņā paldies, ka neturat sveci zem pūra!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Follijā jau cukini/kabaci ar kaltētajiem tomātiem var arī cepeškrāsnī pagatavot. Es pat pieļauju, ka liela starpība nav, jo follijā ugunskura ''smaka'' iekšā netiek un garšu neietekmē. Toties vide - svaigs gaiss, dziedoši putni un saules stari... mmm... tas piešķir šim ēdienam vēl lielāku burvību.

      p.s. paldies par atzinīgajiem vārdiem! Priecājamies, ka šo te visu lasa, ka tas kādam ir palīdzējis pāriet pie veselīgāka dzīvesveida un noteikti arī labākas pašsajūtas un veselības. :)

      Dzēst
  2. Es tagad lasu ph brīnuma grāmatu un pilnībā no gaļas atteikties nedomāju, mēģināšu to gaļas skābumu piesegt ar zaļajiem dārzeņiem, bet to šausmīgo bubuli šašliku jau var pagatavot arī krietni saprātīgāk - marinēt sīpolos, citrona sulā un garšvielās, nebērt ne sāli, ne cukuru, cept ne līdz ogļainumam un ēst ar zaļajiem lapu salātiem, nevis ketčupiem. Es, piem., jau gadu gadiem šašliku nemarinēju etiķī un ketčupus pie tā neēdu, tikai dārzeņus.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pilnīgi piekrītu - daudz svarīgāks ir līdzsvars un iespēja neveselīgajiem produktiem atrast veselīgākas alternatīvas. Galvenais likt lietā izdomu un visur, kur vien var kaut ko sārmaināku pievienot, to arī darīt. :) Kā jau rakstīju vienā no ziņām - ja paredzēts ēst kaut ko termiski apstrādātu bez svaigām piedevām, pirms vai pēc tam to vēlams kompensēt ar svaigi spiestu zaļo dārzeņu sulu vai arī kādu stundu pēc šādas maltītes padzerties pietiekami daudz sārmaina ūdens.

      Dzēst
    2. Jā, par to sārmaino ūdeni - es vēl visu šo blogu neesmu izlasījusi (vakar tik sāku :)), bet grāmatā lasīju, ka tur ieteikta ūdeņraža pārskābe un kaut kādi spec. filtri... man likās dikti sarežģīti. Tad vēl bija tā starp citu pieminēts citrons/laims pie ūdens (bet biežāk gan tā ūdeņraža pārskābe) - vai es pareizi saprotu, ka ūdeni sārmainu padara arī citrons/laims?

      Dzēst
    3. Jā, citrons un laims, kaut arī pēc garšas ir skābi, tomēr tie organismu padara sārmaināku. Es konsekventi dzeru tikai citronūdeni, neesmu pamēģinājusi pat likt ūdeņraža pārskābi (aizspriedumi laikam :)). Iesākumā vai reizi dienā, teiksim no rīta, citronūdenim var pievienot arī šķipsniņu dzeramās sodas (var būt nedaudz šķebinoša garša, toties tas ūdeni padara vēl sārmaināku).

      Dzēst
    4. Paldies par padomu, mani arī tā ūdeņraža pārskābe neuzrunāja :)

      Dzēst