neZĀLES uz šķīvja

Nu, ko! Sezona sākusies. Tik nevajag slinkot, lai no rīta aizietu pakaļ brokastīm. Vai arī, ja dzīvojat pilsētā, nu tad ķert katru mirkli, kamēr esat laukos. Elīna man lika uzrakstīt par savas bērnības mīļākajiem salātiem - jaunajām gārsas lapiņām. Tās man vēl tādos daudzumos neaug, bet virza siltumnīcā... daudz! Drīzumā iekš Četrām sezonām varēsiet lasīt vairāk par nezālēm, ko es iesaku ēst, bet šobrīd varat iemest aci - kāpēc būtu jāēd nātres.

Bet es tikmēr brokastīs 'gremoju' savu virzu. Bez aizspriedumiem! Man garšo. Bet garša, jāatzīst ir īpatnēja, un smarža atsauc atmiņā bērnībā ravētās puķu dobes, un to, kā mēs skrējām cāļiem nest virzu. (starocitu, angliski to tā arī sauc - chicken weed :D). Toreiz pieaugušie nestāstīja, ka šīs nezāles var ēst. Bet saliekot klāt vēl svaigus zirņu dīgstus, nedaudz redīsu dīgstus, svaigu gurķīti (vārdu sakot, tas, kas bija mājās), vēl to visu pārslaka ar kādu Vom Fass etiķīti, piemēram ingvera-citronu..  vai vislabāk vienkārši ar citrona sulu. Mmmm.. un vislielākais pārsteigums, sātīgi. Paēdu. Līdz pusdienām vēders neburkšķ. Un tas, mīļie, man šķiet ir šīs diētas nopelns. Agrāk bija tā, ja nedabūju kārtīgu devu ogļhidrātu, vēders burkšķēja jau pēc stundas un atkal gribējās ēst. Bet tagad, kad organisms ir sakārtojies, paēdu šādus salātus un patiešām - pietiek spēks un enerģija visam. Ak jā, un daudz dzeru.

Labu apetīti. Un nudien, iesaku - izmantojiet pavasari savā labā. Vēlāk nevienā dārzenī nebūs tik daudz vitamīnu un minerālvielu kā šajās jaunajās neZĀLĪTĒS. :)