ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis

Pavasaris - zaļo sulu un salātu laiks!

Nesen tiku pie jaunajām pieneņu un gārsas lapiņām un sāku domāt, kādos veidos tās varētu apēst. Viena no pavasara privilēģijām ir pašmāju zaļumi - vai nu veikalā nopērkamie dārzeņi, vai pagalmā, vasarnīcā, pļaviņā (protams, ne gluži pilsētas parkos) saplūcamās nezāles un augi, kas nav indīgi. Izvēle ir ļoti plaša - jaunās pieneņu lapas, jaunās nātru lapas, gaiļbiksīšu lapas, tikko kā izplaukušās koku lapas, raspodiņi, gārsas, balandas, virzas, jaunie priežu pumpuri, uz palodzes izdīgušie loki...
Zaļumus ir jāēd, cik vien iespējams. Tas attiecas uz jebkuru gadalaiku. Vislabāk izvēlēties pašmāju produkciju, dodot priekšroku ekoloģiski audzētiem dārzeņiem un zaļumiem. Zāles un nezāles toties var dabūt par brīvu :)

Iedvesmojoties no šiem pavasara zaļumiem, man sanāca divas receptes - viena sulai, otra - salātiem. Ja godīgi, tad salāti garšoja labāk, jo sulā nezāļu garša ir diezgan spēcīga, nedaudz rūgtena un par ļoti garšīgu to nenosauksi. Tomēr, ja par prioritāti izvēlas veselības faktoru, tad var dzert ne tikai to vien.

Mana zaļā sula: 3 burkāni, sauja zaļumu (manā gadījumā - jaunās pieneņu un gārsu lapas), 1/3 citrona sulas un daži pilieni eļļas. Tā kā dabūt sulu no nezālēm ar suluspiedes palīdzību man neizdevās, tad liku lietā blenderi. Blenderējamajā traukā ieliku izspiesto burkānu sulu un zaļumus, kārtīgi sablenderēju un pēc tam lēju un izspaidīju caur sietiņu. Pievienoju citrona sulu un eļļu. Ja grib saldāku rezultātu, var pievienot vēl sulu no 1 bietes vai vēl 2 burkāniem.





Otra zaļumu sula, ko spiežu savam "pH bēbim" Meldrai, ir šāda:
Paliela sauja lielo spinātu ar visiem kātiem, 2 selerijas kāti, 3-4 burkāni. Spinātu lapas samīcu tādā kā kamolā, ielieku suluspiedē, kopā ar lapām lieku arī selerijas kātus un ļoti lēnām to izspiežu, pēc tam lieku burkānus un izspiežu to sulu. Sulai pievieno nedaudz eļļas un dzer uzreiz, kamēr tā ir visaktīvākā. Jaunkundzei tā ļoti garšo un mēģinu ko tādu sagatavot vismaz katru otro dienu, lai papildu kazas piena olbaltumvielām un kalcijam, tiktu uzņemts arī pietiekams daudzums minerālvielu un augu kalcija, kā arī dzelzs.


Nākamā recepte, ko gatavoju jau visu šo nedēļu (jo ir tik garšīgi!), ir zaļumu salāti.
Sastāvdaļas var variēt ļoti individuāli, galveno garšu piešķir mērcīte.

Mērcei:
Izspiežu sulu no puses citrona, pieleju apmēram tikpat daudz auksti spiestu olīvu vai rapšu eļļu, piegriežu vienu saulē kaltētu tomātu, pieberu 2 ēdamkarotes sezama sēklu, 1 tējkaroti raudenes, 1 sīki sagrieztu ķiploka daiviņu un 1 ēdamkaroti ābolu etiķa. 

Salātiem:
Saplucinu pieneņu un gārsas lapas, sauju spinātu lapu, dažas parasto salātu lapas, piegriežu vienu nelielu sarkano sīpolu, 2 tomātus, 1 īso gurķi, pusi avokado, vienu rozeti puķkāposta, dažus lociņus, nedaudz purava. Visu sagriezto un saplucināto pievieno mērcītei vai otrādi - pāri dārzeņiem pārlej mērcīti, pievieno diedzētas sēklas (man pa rokai bija diedzētas lucernas sēklas) samaisa, ļauj ievilkties 15-20 minūtes un pasniedz ar tvaicētiem dārzeņiem vai tvaicētu zivi/gaļu vai arī ēd vienus pašus.


4 komentāri:

  1. Salāti izklausās interesanti, jātiek tikai kādos zaļumos, laukos vai pie uzticamāka pārdevēja tirgū (eeeeek).

    Ar interesi novēroju "cukurlāstu"- nedēļu noturējos pavisam bez, neprasījās. Vakar sanāca greznas vakariņas restorānā līdz par desrtam un šodien atkal dažbrīd uznāca cukurkāre- mana teorija, ka cukurs prasa jaunu cukuru un "tas iziet" vairāku dienu laikā.

    Vispār, turpinot "atskābēties", ļoti interesētu ēdienu kombinācijas (pat ne obligāti receptes), maltīšu "virsraksti" no pēc iespējas lokālākiem produktiem, jo ēst sezonālu un vietējo šķiet arī ekonomiski pamatoti.

    Taisni vai kādu padomdevēju pēcpusdienu varētu saorganizēt, jautājumi& atbildes un diskusijas :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Šo komentāru ir noņēmis autors.

      Dzēst
    2. Tava teorija par cukuru ir bioķīmiski pamatota. Kad apēdam cukuru, tas glikozes veidā nonāk asinīs, bet uz to reaģē aizkuņģa dziedzeris, izdalot insulīnu, kas šo līmeni pazemina. Ja attēlotu to grafiski, tad mums sanāktu ļoti strauji kāpjoša un lejupejoša līkne. Cukurs pa šo laiku ir jau paspējis ieviest savas ''korekcijas'' un atkārtota vēlme pēc tā novērojama vēl 2-3 reizes dienā, jo, ja to vairs neuzņemam, smadzenes "krīt panikā", jo to vienīgā barība ir glikoze. Saldumu kāre ir smadzeņu izmisīgais sauciens pēc barības un tā kā smadzenes ir dzīvībai obligāti nepieciešams orgāns, tad šo impulsu ir nenormāli grūti pārvarēt. Ja cukuru nesaņemam "no ārpuses", tad aknas dod savas rezerves. Kā jau teici - paiet laiks, līdz šie viļņi noplok un var ieiet atpakaļ normālās sliedēs.

      Idejas maltītēm vari paskatīties sadaļā "ēdienkarte nedēļai", man šķiet, ka tur nekas pārlieku eksotisks nebija. Ja vēlies vienas maltītes ietvaros ēst vairākus ēdienus, tad galvenais, lai abi tie būtu no vienas kategorijas - ogļhidrāti vai olbaltumvielas - vēlams ar salātu, dārzeņu piedevu.

      Vispār man arī nesen ienāca prātā ideja par šādu domubiedru satikšanos un dalīšanos iespaidos. Es ļoti labprāt to organizētu pie sevis, taču kuru katru brīdi man dzīvoklī sāksies pamatīgi remontdarbi un tad te droši vien būs pārāk liels bardaks, lai organizētu mierīgu satikšanos. Taču kolīdz darbi beigies, tad esmu ar mieru uzņemt ap 10 pers. lielu domubiedru grupiņu, pagatavot kārtīgu pH uzkodu galdu un patīkamā gaisotnē smelties iedvesmu no līdzīgi domājošiem cilvēkiem :)

      Dzēst
  2. zaudet svaru bez dietas

    http://bez-dietam.blogspot.com/p/blog-page_65.html

    AtbildētDzēst