Cieti saturošie dārzeņi

Pateicoties augstajam cietes saturam, tie ir viens no galvenajiem ogļhidrātu avotiem uzturā. Nokļuvusi organismā ciete tiek sašķelta dažu minūšu laikā un, palielinot glikozes daudzumu asinīs, nodrošina mums enerģiju (cukurslimniekiem rūpīgi jāaprēķina ieteicamās devas). Šķiedrvielu dēļ produktos esošā ciete uzsūcas daudz lēnāk. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc dārzeņi organismā pārstrādājas ilgāk (1-2 stundas) nekā dārzeņu sula (kas ir gandrīz bez šķiedrvielām; pārstrādāšanās laiks apmēram 15 -30 minūtes). Cieti saturošie dārzeņi ir bagāti ar vērtīgām minerālvielām - kāliju, magniju un cinku. Kālijs un magnijs palīdz pazemināt asinsspiedienu un nodrošina kaulu veselību. Cinks savukārt veicina audu atjaunošanos, uzlabo matu un ādas stāvokli, kā arī redzi. Saldie kartupeļi un vēlie ķirbji satur daudz beta-karotīnu, kas arī līdzīgi kā cinks uzlabo matu un ādas stāvokli, aizsargā no saules kaitīgās ietekmes. Organismā beta-karotīns pārveidojas par A vitamīnu, taču pats organisms regulē – cik lielās devās, līdz ar to nav iespējams šo vitamīnu pārdozēt, kā tas mēdz būt ar sintētiskajiem preparātiem. Folskābe un vitamīns B6, kas atrodami cieti saturošajos dārzeņos, samazina sirds-asinsvadu slimību risku un ļauj ilgāk saglabāt labu atmiņu. Daži cieti saturošie dārzeņi ir bagāti arī ar dažādiem oksidantiem, kas pasargā no katarakts un citām redzes problēmām un acu slimībām.

Pilnīgi visus cieti saturošos dārzeņus te droši vien uzskaitīt nevarēšu, taču tos varat atpazīt paši pēc šādām pazīmēm: pirmkārt, tie ir blīvi un cieti, otrkārt, visvairāk cieti saturošie dārzeņi pēc pagatavošanas kļūst ‘’miltaini’’ – pie tādiem var pieskaitīt, piemēram, kartupeļus un vēlos ķirbjus.

Un beidzot nonākam arī pie cieti saturošo dārzeņu uzskaitījuma:

Kartupeļi, burkāni, bietes, sviesta pupiņas un zaļie zirņi, kaltētas pupas, kukurūza,  dažādi gumi un saknes  – selerija, rutki, rāceņi, kāļi, pastinaki - vēlie ķirbji, riekstu ķirbji, Jeruzalemes artišoki, saldie kartupeļi (batātes), jamsi, artišoki,.