Kurp steigties?

Nav noslēpums, ka Rietumos cilvēki dzīvo nemitīgā steigā un laika badā. Informācijas kļūst aizvien vairāk, bet laika to apgūt - mazāk. Tas rada stresu, taču nemaina lietas būtību. Steiga nemanāmi pārņem ikvienu mūsu kustību, domu un ikdienas paradumu. Reti gadās sastapt cilvēkus, kas dzīvo nesteidzoties, bauda mirkļus, dzīvo ar šā brīža apziņu, tagadnē. Tas ir ietekmējis arī ēšanas paradumus, jo ne velti aizvien lielāku popularitāti gūst ātrās uzkodas, iespēja maltīti paņemt līdzi mašīnā, papīra krūzi ar kafiju vai tēju izdzert pa ceļam uz darbu un tamlīdzīgi. Ja tik maz uzmanības tiek pievērsts tam, kā mēs ēdam, vai var cerēt, ka aizdomāsimies arī par to, ko ēdam? Visticamāk, ka nē.

Skābju - sārmu līdzsvara diēta iet nedaudz tālāk par ēdienu kombinācijām un tajā ir norādīts, ka arī mūsu emocijas ir ļoti būtisks faktors vēlākām ķīmiskajām reakcijām organismā. Stress, tāpat kā neveselīga pārtika, padara mūsu organismu skābāku. Noteikti ikviens zina kādu (vai arī tas ir atkuāli jums pašiem), kas stresa apstākļos sāk drudžaini ēst, jo tas it kā nomierina. Starp šiem paradumiem un lieko svaru pastāv zināma sakarība. Ēšana stresa apstākļos pat visveselīgāko barību var padarīt organismam nelabvēlīgu, kuru tas noglabā savās ''krātuvēs'' kopā ar citiem skābajiem atkritumiem. Runā, ka ieradumus varot salauzt un jaunus izveidot apmēram 21 dienu laikā. Varbūt ir vērts pamēģināt atteikties no ēšanas stresa apstākļos un pieradināt sevi ēst lēnām un mierīgi.

Ēdot lēni un kārtīgi sakožļājot barību, jūs atvieglojat darbu savam organismam, jo, piemēram, cietes un cukura šķelšana sākas tieši mutē, kur kopā ar siekalām izdalās fermenti, kas sašķeļ minētās produktu kategorijas. Šī iemelsa dēļ nav ieteicams ēdot uzdzert šķidrumu, jo tas apgrūtina apstrādes procesu. Dzeriet 30 minūtes pirms ēšanas un jums neslāps (ja vien neēdīsiet kaut ko ļoti neveselīgu un sausu - čipsus, kūkas, sālījumus utt.) ne ēšanas laikā, ne pēc tās.

Ja jums galīgi nav laika ēst, tad vai nu vienkārši padzerieties, apēdiet kaut ko ļoti nedaudz vai arī neēdiet nemaz līdz brīdim, kad jums būs laika ēšanai pievērsties bez steigas un uztraukuma. Alternatīva ir arī biezie kokteiļi (kafejnīcu ēdienkartēs tos bieži vien netulko un sauc par smoothies), kurus var ātri izdert un nav jātērē laiks kožļājot. Tā kā strukturālā līmenī produkti jau ir sasmalcināti, organismam tos būs vieglāk apstrādāt.

Ir dzirdētas versijas, ka ēdiens jāsakožlā 30+ reizes, taču šāda prakse ir diezgan nogurdinoša. Vismaz es diezin vai uzņemtos katrā maltītē katru dienu skaitīt to, cik reizes esmu sakožļājusi vienu kumosu. Varat vadīties pēc vienkāršāka un ne mazāk nekļūdīga principa: ēdienam jābūt sakožļātam līdz putriņas konsistencei. Nerijiet nost lielus, nesakožļātus kumosus, jo organisms tāpat tos nespēs sagremot un pārstrādāt. Tāpat šāda nesakožļāta barība iznāks ārā tāda, kāda iegājusi. Tad kādēļ uzreiz to neizmest atkritumu spainī?
Ēšana taču ir patīkama nodarbe, kuras laikā varat izbaudīt garšas nianses un sajūtas, kas no tām rodas. Tādēļ ēdīsim lēnām, domāsim gan par to, kā mēs ēdam, gan par to, ko mēs ēdam. Tas nemaz nav grūti, vajag tikai sākt.