Olbaltumvielas

Olbaltumvielas ir šūnu un audu galvenais uzbūves materiāls, kas ir nepieciešams dzīvības procesu nodrošināšanai. Visi fermenti, kas nodrošina vielmaiņu, satur kādas no olbaltumvielām, tādēļ tās uzturā ir obligātas, jo nav aizstājamas ar kaut ko citu. Gremošanas procesā olbaltumvielas tiek sadalītas aminoskābēs, kas caur asinīm nonāk audos, kur veic olbaltumvielu sintezēšanu. Aminoskābes iedalās divās kategorijās – aizstājamajās un neaizstājamajās. Pirmās ir tādas, kuras organisms spēj sintezēt pats, kurpretim neaizstājamās var uzņemt tikai ar pārtiku. 

Uzturā patērējamo olbaltumvielu daudzumu nosaka dažādi faktori – cilvēka vecums, veselības stāvoklis, fiziska vai garīga slodze, klimats, gadalaiks utt. Viedokļi par to, cik no dienā apēstās barības vajadzētu būt olbaltumvielām, dalās. Vidējie rādītāji ir 8-14% no dienā uzņemtās barības. Daži avoti norāda pat uz vēl mazāku proporciju. Jebkurā gadījumā normālos apstākļos pieaugušam cilvēkam uzņemto olbaltumvielu daudzums var būt mazāks, jo galvenais enerģijas avots ir ogļhidrāti (ciete). Pārmērīgs olbaltumvielu patēriņš uzturā rada vienīgi nogurumu, jo organismam nākas izmantot vairāk enerģijas to pārstrādājot nekā iespējams atgūt. Tiem, kas mēdz atgādināt, ka augošam organismam ir nepieciešams daudz vairāk olbaltumvielu nekā pārējiem, vajadzētu pievērst uzmanību faktam, ka mātes pienā uz 100 ml ir tikai 1,1 g olbaltumvielu. Taču bērns tieši pirmā gada laikā tik strauji attīstās un aug. Aizvien vairāk nākas saskarties ar informāciju, kur olbaltumvielām vairs netiek iedalīta dominējoša nozīme, tādēļ vairs nav korekti „piesieties” veģetāriešiem ar jautājumiem par viņu olbaltumvielu patēriņu un avotiem, kā piemēru norādot veselīgos gaļēdājus, kas gaļu ēd trīsreiz dienā un vēl gulēt ejot drošības labad kādu šķēli noliek uz naktsskapīša. Zinātnei attīstoties un mainoties arī cilvēku domāšanai, mums tomēr ar laiku nākas atmest daudzus stereotipus, ar kuriem esam dzīvojuši pārāk ilgu laiku...

Kombinētajā diētā tiek rekomendēts vienā maltītē neēst divus koncentrētu olbaltumvielu (t.i. – ar augstu olbaltumvielu saturu) produktus. Tādēļ labāk atstāsim pagātnē tādus ēdienus kā omleti ar sieru vai gaļu, kombinēto malto gaļu, speķi ar olu un tamlīdzīgas neveselīgas kombinācijas. Olbaltumvielas saturošus produktus vislabāk kombinēt ar zaļumiem, zema cietes satura svaigiem dārzeņiem vai viegli tvaicētiem cieti saturošajiem dārzeņiem, lai tajos joprojām būtu saglabājušies enzīmi, kas palīdzēs šo barību pārstrādāt.

Koncentrētās olbaltumvielas:

Rieksti, ķirbju sēklas, linsēklas, gaļa, siers, biezpiens, jogurts, olas, zivis, piens, sojas pupiņas 

Vienkāršās olbaltumvielas:

kazas piens, govs piens, paniņas, kefīrs, pupiņas, lēcas, sūkalas, diedzēti graudi

Ja vēlaties paplašināt sarakstu, jāvadās pēc norādītā olbaltumvielu satura - jo augstāks olbaltumvielu %, jo koncentrētāks olbaltumvielu produkts tas skaitās.