GREMOŠANAS SISTĒMAS DARBĪBA UN TĀS SASITĪBA AR PRODUKTU KOMBINĀCIJĀM

Kombinētās diētas ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta tam, kurā gremošanas sistēmas daļā barība tiek apstrādāta un kāda vide – skāba vai sārmaina – katra produkta sagremošanai ir vajadzīga. Noteikti ikviens no mums atceras šo to no skolā mācītā, piemēram, par to, ka barības sakošļāšanas laikā jau kopā ar siekalām izdalās viena veida enzīmi (jeb fermenti, kas ir mūsu organismā esoši olbaltumvielu savienojumi, kuru galvenā funkcija ir katalizēt jeb paātrināt ķīmiskas reakcijas), kas sašķeļ cieti (polisaharīdu), kā arī to, ka skābe un sārms viens otru neitralizē. Lūk, šie fakti ir ļoti būtiski, kad mēģinām saprast – ko mēs ēdam un kas ar to notiek mūsu organismā? Tātad gan mutes dobumā, gan kuņģī, gan aizkuņģa dziedzerī, gan arī zarnu traktā un aknās izdalās dažādi enzīmi, kas apstrādā tur nonākušo pārtiku un tie spēj darboties noteiktos skābuma apstākļos.  Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek ēsta grūti pārstrādājama barība. Enzīmi atrodas arī svaigā un neapstrādātā pārtikā, kas šī iemesla dēļ ir ieteicama kopā ar grūti pārstrādājamu barību (piemēram, gaļa kopā ar svaigiem lapu salātiem).

Piemēram, enzīmi, kas izdalās ar siekalām, kad tiek košļāta barība, pārstāj to šķelt, saskaroties ar kuņģī esošo sālsskābi, tādēļ sākotnējais posms ir ļoti būtisks un nedrīkst tikt apiets. Vai arī - lai kuņģī tiktu sašķeltas olbaltumvielas, skābes līmenim (Ph) jābūt mazākam par 4. Taču kas notiek, ja kopā ar olbaltumvielām uzņemam tādus produktus, kuru sašķelšanai enzīmiem nepieciešama ļoti sārmaina vide? Un kas notiek, ja mēs kārtīgi nesakošļājam barību un piedevām vēl uzdzeram tai virsū šķidrumu, apejot tik būtisko enzīmu funkciju? Rezultātā mēs iegūstam gremošanas traucējumus, barība mūsu gremošanas traktā netiek pareizi pārstrādāta, jo organisms netiek skaidrībā, ko tam īsti darīt. Tādēļ barība gausi virzās pa gremošanas traktu, pūstot un fermentējoties, radot spiedošu sajūtu, vēdera uzpūšanos, gāzes un aizcietējumus, kā arī organismam nelabvēlīgas vielas, kas nonāk asinīs un turpina ceļot pa visiem iekšējiem orgāniem, turklāt tās vērtīgās vielas (vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas utt.), ko organisms būtu varējis no barības paņemt, aiziet zudumā un organismam ir jāpatērē daudz enerģijas, lai tiktu galā ar šo nekam nederīgo „blāķi” – pārstrādāšanā iztērējot daudz vairāk enerģijas nekā no barības spēs atgūt. Tādēļ nav brīnums, ka cilvēks pēc ēšanas kļūst miegains (angliski to dēvē par food coma), naktī nespēj izgulēties, jo organisms visu nakti ir strādājis, lai tiktu galā ar barības sagremošanu un pārstrādi, kaut arī tam būtu vajadzējis šo laiku veltīt organisma atveseļošanai. Nogurums, viegla aizkaitināmība, agresivitāte, pastiprināta gļotu sekrēcija, aizlikts deguns, ko pavada bieža apaukstēšanās, cistas olvados un krūtīs, galvassāpēs un problemātiska āda ir daži spilgtākie simptomi neveselīgiem ēšanas paradumiem. No iepriekš sacītā var atvedināt vienu pamatlikumu – vienā ēdienreizē nav ieteicams ēst tādus produktus, kas bloķē nepieciešamo sulu izdalīšanos un tādējādi – barības pārstrādi un vērtīgo vielu iegūšanu no tās. 

Ne mazāk svarīgs faktors par kuņģa sulām ir arī barības pārstrādes laiks, kas jāņem vērā kombinētajā diētā. Ēdot vienlaikus tādus produktus, kas sadalās ātri, un tādus, kuru pārstrādei vajadzīgas vairākas stundas, tiek izjaukts līdzsvars un pirmā veida barība sāk zarnās pūt un fermentēties. Līdz ar to, ja ir plānots ēst vairākus produktus vai ēdienus vienā maltītē, tad vislabāk sākt ar tiem, kas pārstrādājas visātrāk. No šāda viedokļa pavisam nepareiza ir jau iepriekš minētās tradicionālās pusdienas - zupa/otrais un pēc tam saldais ēdiens, kur vēl pirms, pēc un pa vidu tiek dzerts kefīrs, sula vai vēl sliktākā variantā - limonāde. Tāpat arī augļi praktiski vienmēr ir jāēd atsevišķi un vismaz pusstundu pirms maltītes, pretējā gadījumā vēdera pūšanās un barības fermentēšanās zarnu traktā ir neizbēgama. Un Ājūrvēdas prakse ēst saldo ēdienu pirms pamatēdiena (ja noteikti vēlaties vienā maltītē ēst abus divus) ir daudz ieteicamāka.

Nenoliedzami iesākumā šī teorija šķiet komplicēta un grūti saprotama, un gandrīz neiespējama ieviešanai steidzīgajā ikdienā, jo īpaši tad, ja cilvēks negatavo maltītes mājās, bet tā vietā izvēlas sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Izvēles mēdz būt grūtas, bieži vien tās paredz atsacīties no vecā dzīvesveida, lai pavērtos skats uz jauniem apvāršņiem. Pāreja uz kombinēto diētu ir šādas krustceles, kurās var izvēlēties nobīties no iesākumā šķietami sarežģītajām pārmaiņām un turēties pie vecajiem paradumiem, aizbildinoties ar slinkumu vai motivācijas trūkumu, vai arī uzdrošināties pārbaudīt, kā šī sistēma darbojas jūsu gadījumā. Izvēloties otro ceļu, zaudētāju nebūs. Pat, ja nevēlēsieties to turpināt, jūs vismaz neilgu laiku būsiet devuši iespēju organismam atpūsties un uzņemt maksimāli daudz vērtīgā no barības. Ja jums pietiks drosmes turpināt, meklēt un eksperimentēt, jūs sapratīsiet, ka labāk iepazīstot un izprotot kombinētās diētas principus, tie nemaz nav tik sarežģīti un grūti īstenojami jebkurā situācijā. Izvēle ir jūsu rokās. Es varu tikai novēlēt izdarīt tādu izvēli, kas uzlabos jūsu veselību un pašsajūtu.