Kombinētās diētas
ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta tam, kurā gremošanas sistēmas daļā
barība tiek apstrādāta un kāda vide – skāba vai sārmaina – katra produkta sagremošanai ir vajadzīga.
Noteikti ikviens no mums atceras šo to no skolā mācītā, piemēram, par to, ka
barības sakošļāšanas laikā jau kopā ar siekalām izdalās viena veida enzīmi (jeb
fermenti, kas ir mūsu organismā esoši olbaltumvielu savienojumi, kuru galvenā
funkcija ir katalizēt jeb paātrināt ķīmiskas reakcijas), kas sašķeļ cieti
(polisaharīdu), kā arī to, ka skābe un sārms viens otru neitralizē. Lūk, šie
fakti ir ļoti būtiski, kad mēģinām saprast – ko mēs ēdam un kas ar to notiek
mūsu organismā? Tātad gan mutes dobumā, gan kuņģī, gan aizkuņģa dziedzerī, gan
arī zarnu traktā un aknās izdalās dažādi enzīmi, kas apstrādā tur nonākušo pārtiku
un tie spēj darboties noteiktos skābuma apstākļos. Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad tiek ēsta grūti pārstrādājama barība. Enzīmi atrodas arī svaigā un neapstrādātā pārtikā, kas šī iemesla dēļ ir ieteicama kopā ar grūti pārstrādājamu barību (piemēram, gaļa kopā ar svaigiem lapu salātiem).
Piemēram, enzīmi, kas
izdalās ar siekalām, kad tiek košļāta barība, pārstāj to šķelt, saskaroties ar
kuņģī esošo sālsskābi, tādēļ sākotnējais posms ir ļoti būtisks un nedrīkst tikt apiets.
Vai arī - lai kuņģī tiktu sašķeltas olbaltumvielas, skābes līmenim (Ph) jābūt
mazākam par 4. Taču kas notiek, ja kopā ar olbaltumvielām uzņemam tādus
produktus, kuru sašķelšanai enzīmiem nepieciešama ļoti sārmaina vide? Un kas notiek, ja
mēs kārtīgi nesakošļājam barību un piedevām vēl uzdzeram tai virsū šķidrumu, apejot
tik būtisko enzīmu funkciju? Rezultātā mēs iegūstam gremošanas traucējumus,
barība mūsu gremošanas traktā netiek pareizi pārstrādāta, jo organisms netiek
skaidrībā, ko tam īsti darīt. Tādēļ barība gausi virzās pa gremošanas traktu,
pūstot un fermentējoties, radot spiedošu sajūtu, vēdera uzpūšanos, gāzes un
aizcietējumus, kā arī organismam nelabvēlīgas vielas, kas nonāk asinīs un
turpina ceļot pa visiem iekšējiem orgāniem, turklāt tās vērtīgās vielas
(vitamīnus, minerālvielas, olbaltumvielas utt.), ko organisms būtu varējis no
barības paņemt, aiziet zudumā un organismam ir jāpatērē daudz enerģijas, lai
tiktu galā ar šo nekam nederīgo „blāķi” – pārstrādāšanā iztērējot daudz vairāk
enerģijas nekā no barības spēs atgūt. Tādēļ nav brīnums, ka cilvēks pēc ēšanas
kļūst miegains (angliski to dēvē par food
coma), naktī nespēj izgulēties, jo organisms visu nakti ir strādājis, lai
tiktu galā ar barības sagremošanu un pārstrādi, kaut arī tam būtu vajadzējis šo
laiku veltīt organisma atveseļošanai. Nogurums, viegla aizkaitināmība,
agresivitāte, pastiprināta gļotu sekrēcija, aizlikts deguns, ko pavada bieža
apaukstēšanās, cistas olvados un krūtīs, galvassāpēs un problemātiska āda ir
daži spilgtākie simptomi neveselīgiem ēšanas paradumiem. No iepriekš sacītā var
atvedināt vienu pamatlikumu – vienā ēdienreizē nav ieteicams ēst tādus
produktus, kas bloķē nepieciešamo sulu izdalīšanos un tādējādi – barības
pārstrādi un vērtīgo vielu iegūšanu no tās.
Ne mazāk svarīgs
faktors par kuņģa sulām ir arī barības pārstrādes laiks, kas jāņem vērā
kombinētajā diētā. Ēdot vienlaikus tādus produktus, kas sadalās ātri, un tādus,
kuru pārstrādei vajadzīgas vairākas stundas, tiek izjaukts līdzsvars un pirmā
veida barība sāk zarnās pūt un fermentēties. Līdz ar to, ja ir plānots ēst vairākus produktus vai ēdienus vienā maltītē, tad vislabāk sākt ar tiem, kas pārstrādājas visātrāk. No šāda viedokļa pavisam nepareiza ir jau iepriekš minētās tradicionālās pusdienas - zupa/otrais un pēc tam saldais ēdiens, kur vēl pirms, pēc un pa vidu tiek dzerts kefīrs, sula vai vēl sliktākā variantā - limonāde. Tāpat
arī augļi praktiski vienmēr ir jāēd atsevišķi un vismaz pusstundu pirms
maltītes, pretējā gadījumā vēdera pūšanās un barības fermentēšanās
zarnu traktā ir neizbēgama. Un Ājūrvēdas prakse ēst saldo ēdienu pirms pamatēdiena (ja noteikti vēlaties vienā maltītē ēst abus divus) ir daudz ieteicamāka.
Nenoliedzami iesākumā
šī teorija šķiet komplicēta un grūti saprotama, un gandrīz neiespējama
ieviešanai steidzīgajā ikdienā, jo īpaši tad, ja cilvēks negatavo maltītes
mājās, bet tā vietā izvēlas sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Izvēles mēdz būt
grūtas, bieži vien tās paredz atsacīties no vecā dzīvesveida, lai pavērtos
skats uz jauniem apvāršņiem. Pāreja uz kombinēto diētu ir šādas krustceles,
kurās var izvēlēties nobīties no iesākumā šķietami sarežģītajām pārmaiņām un
turēties pie vecajiem paradumiem, aizbildinoties ar slinkumu vai motivācijas trūkumu,
vai arī uzdrošināties pārbaudīt, kā šī sistēma darbojas jūsu gadījumā.
Izvēloties otro ceļu, zaudētāju nebūs. Pat, ja nevēlēsieties to turpināt, jūs
vismaz neilgu laiku būsiet devuši iespēju organismam atpūsties un uzņemt
maksimāli daudz vērtīgā no barības. Ja jums pietiks drosmes turpināt, meklēt un
eksperimentēt, jūs sapratīsiet, ka labāk iepazīstot un izprotot kombinētās
diētas principus, tie nemaz nav tik sarežģīti un grūti īstenojami jebkurā
situācijā. Izvēle ir jūsu rokās. Es varu tikai novēlēt izdarīt tādu izvēli, kas
uzlabos jūsu veselību un pašsajūtu.
Paldies, Zelma par rakstu. Man šī teorija pieklibo, to tik labi nepārzinu, tāpēc priecājos par iespēju uzzināt ko vairāk,
AtbildētDzēstBet no savas pieredzes (par kuru sīkāk noteikti uzrakstīšu) varu viennozīmīgi teikt - es nekad neesmu jutusies TIK labi un viegli. Kas to būtu domājis, cik ļoti lielā mērā mūsu pašsajūtu (un tas jau ir skaidrs, ka fiziskā pašsajūta ietekmē garīgo) ietekmē tas, ko mēs apēdam.