Izdzirdot vārdu saldinātāji,
vismaz man pašai uzreiz rodas asociācijas ar saharīna tabletēm, ko lieto oma
(lai arī kā censtos viņu no tām atrunāt). Taču saldinātājs ir jebkura viela,
kas tiek izmantota ēdiena saldināšanai – tas attiecas gan uz dabīgajiem, gan
mākslīgajiem saldinātājiem. Cukurs ir dabīga viela, ko zaļajos augos veido
saules gaisma, ūdens un ogļskābās gāzes kombinācija. No visiem augiem visvairāk
cukura (16-18%) satur cukurbietes un cukurniedres.
Dabīgie saldinātāji ir šādi: cukurs (baltais,
brūnais, cukurbiešu, cukurniedru utt.), cukura sīrups, melase, graudu iesals,
rīsu sīrups, kukurūzu sīrups, fruktoze, agaves sīrups/nektārs, kļavu sīrups,
stēvija, medus, ksilitols; sintētiskie jeb mākslīgie saldinātāji – saharīns,
aspartāms, taumatīns, neotams, kālija acesulfāms utt. (šie būtībā ir E vielas,
par kuru kaitīgumu/nekaitīgumu ikviens var iepazīties šeit).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru