Svaigēšana

Svaigēšana ir diezgan ‘’draudzīga’’  kombinētajai diētai, kaut arī ne visu, kas svaigs, vajadzētu ēst kopā. Nesen apmeklēju svaigēšanas restorānu un jāsaka, ka bija ļoti garšīgi, pat ja ne visi ēdieni bija tādi, ko es izvēlētos, jo zupās dārzeņi bija kombinēti ar ogām un augļiem, kas dalītajā uzturā nav ieteicams. Toties, kas attiecas uz dārzeņu ēdieniem vai dehidrētajām maizītēm – garšīgi un veselīgi. 

Tiem, kas varbūt nav iedziļinājušies svaigēšanas paradumos, pāris vārdos pastāstīšu par šo diētu vai dzīvesveidu. Svaigēdāji produktus apstrādā temperatūrā, kas nepārsniedz 40 grādus pēc Celsija, tādējādi saglabājot visus vitamīnus un fermentus. Cepšanas analogs svaigēdajiem ir dehidrēšana (proti, ūdens izvadīšana no produkta, panākot sausāku substanci, kas turas kopā), kurai izmanto īpašas ierīces – dehidrātorus, kas zemā temperatūrā kaltē produktu tik ilgi, līdz tas izžūst. Tā svaigēdāji gatavo cepumus, maizi, čipsus, uzkodas utt. Lielākoties svaigēdāji neēd dzīvnieku izcelsmes produktus, jo īpaši gaļu vai zivis. 

Arī skābju-sārmu līdzsvara diētas piekritēji ar laiku iemācās sabalansēt savu ēdienkarti tiktāl, ka gaļa kā olbaltumvielu avots vairs nav tik aktuāla. Tas, protams, ir ļoti individuāli un, ja jums ļoti garšo gaļa, tad droši turpiniet. Vienīgais, ko būtu vēlams apsvērt, ir gaļas kvalitāte. Labāk ēst bioloģiski audzētu dzīvnieku produktus divas - trīs reizes nedēļā nekā apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes gaļu reizi vai divas dienā. Kaut arī atkārtošos, taču šo ikvienam vajadzētu iemācīties gluži kā mantru – KVALITĀTE IR SVARĪGĀKA PAR KVANTITĀTI!

Tātad, ja esiet svaigēdāji – kombinētā diēta ir savienojama ar jūsu dzīvesveidu, taču vajadzētu pievērst lielāku uzmanību produktu kombinācijām. Termiski apstrādātas pārtikas cienītājiem savukārt ir iespējams šo to aizgūt no svaigēdāju receptēm un idejām, jo vismaz 70% mūsu pārtikas vajadzētu būt svaigai vai ļoti minimāli tvaicētai, lai saglabātu vielmaiņai tik nozīmīgos enzīmus un vitamīnus.