Kombinētajai diētai būtībā ir viens pamatprincips –
ne viss, kas sastopams dabā, ir paredzēts cilvēka uzturam un ne viss, kas ir
ēdams, ir savstarpēji savietojams.
Atklāti sakot neesmu
izmēģinājusi daudzas diētas, taču galvenokārt par tām esmu dzirdējusi no
cilvēkiem, kas kādu no tām ir izmēģinājuši. Patiesībā dažādu diētu apskats ne
mazākajā mērā nepalīdzētu labāk saprast, kas ir kombinētā diēta. Tāpat es nevaru
un nevēlos apgalvot, ka šī ir vienīgā un vislabākā iespējamā diēta uz pasaules,
jo tāpat kā ar ļoti daudzām citām lietām
- vienmēr ir jāņem vērā subjektīvais faktors. Ja pasaulē būtu tikai
dažas pareizas lietas (viena pareizā reliģija, viena pareizā politiskā partija,
viens ideālā partnera tips, viena pareizā gaume un viena pareizā diēta) mēs
līdzinātos robotiem, kas seko iepriekš paredzētai shēmai bez iespējas
izvēlēties, eksperimentēt un arī kļūdīties. Kļūdas mēdz būt dažādas un bez tām
nav iedomājams neviens meklējums. Būtiski ir sev nepārmest izdarītās kļūdas,
bet gan no tām mācīties. Labāk rīkoties un kļūdīties nekā būt pasīvam un tāpat
kļūdīties. Manuprāt, fundamentālā kļūdas definīcija ir šāda: ja tu kaut ko dari
un tas nesniedz vēlamos rezultātus, tad kaut ko tu dari nepareizi. Līdz ar to,
turpinot rīkoties kā līdz šim, mēs nepārtrauksim šo kļūdu, lai arī kas un kāda
tā būtu. Tikai mēģinot atrast citu risinājumu, mēs varam atrast pareizo ceļu.
Un parasti par to liecina rezultāti. Teorija ir tikai ceļš, kurā mēs izzinām
veidu, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam – mērķim.
Personīgi es vairāk kā
12 gadus esmu bijusi veģetāriete, neilgu brīdi arī vegāne, taču visu šo laiku
esmu cīnījusies ar dažādiem nevēlamiem blakus efektiem, no kuriem galvenais ir
alerģija un anēmija. Izvērtējot ēšanas paradumus šo gadu laikā, man beidzot ir
radušās atbildes uz daudziem jautājumiem, kas man nebija skaidri. Šo pēdējo
gadu pirms iepazinu kombinētās diētas principus es uz gadu biju atkal kļuvusi
par gaļēdāju, jo gaidot bērniņu mans organisms „pieprasīja” gaļu, gaļu un
vēlreiz gaļu. Taču pēc gadu ilgas diezgan regulāras un apjomīgas gaļas ēšanas
es jutos aizvien vairāk bez spēka, nogurusi, agresīva un neapmierināta ar
dzīvi, kā arī slimoju ar dažādām respiratorajām slimībām gandrīz katru mēnesi.
Sapratu, ka gaļas ēšana nav palīdzējusi tikt vaļā no vājuma sajūtas (piemēram,
elpas trūkumu uzkāpjot tikai līdz otrajam stāvam) un mazasinības. Kolīdz sāku
īstenot kombinētās diētas principus, es atguvu gan enerģiju, gan spēku, gan
dzīvesprieku un arī mierīgāku un optimistiskāku skatu uz dzīvi. Par dažādām
veselības problēmām ir vēl pāragri spriest, jo organisms daudzu gadu gaitā
uzkrātos „labumus” nevar izmēzt no organisma vienā acumirklī. Tomēr jau esošie
rezultāti mani ir pārliecinājuši, ka šis izvēlētais ceļš ir pareizs un dod man
to sajūtu, ar kuru arī vēlos turpināt nodzīvot ik dienu.
Atgriežoties pie
kombinētās diētas, vispirms ir nepieciešams kliedēt dažādus mītus par veselīgu
uzturu, kas noteikti nesader ar šīs diētas pamatprincipiem.
Pirmais no tiem ir –
visu, kas atrodams dabā, cilvēks var ēst (protams, izņemot indīgus augus), jo
tas taču nāk no Mātes Dabas. Teorētiski skatoties – jā, mēs patiešām varam ēst
visu, kas nav indīgs un ir sakošļājams, un norijams, taču – vai tas ir veselīgs
un vajadzīgs mūsu organismam? Fakts, ka viss, ko radījusi Māte Daba, ir
nenoliedzami labs un derīgs, vairāk būtu attiecināms uz romantiski panteisku
pasaules skatījumu, kam daudz mazāk sakara ar reāliem rezultātiem, kurus mēs
iegūstam pēc šīs teorijas pārbaudīšanas uz savas ādas.
Otrais mīts – veselīgi
produkti ir veselīgi jebkādās kombinācijās. Pareizāk sakot, kombināciju aspekts
pat netiek uzsvērts vai ņemts vērā. Maize ar pēc iespējas vairāk riekstiem,
sēklām un dažādām veselīgām piedevām kopā ar ekoloģisko sieru un krūzīti
ekoloģiska pilnpiena – kurš gan noliegs, ka tik sātīga maltīte ir veselīga?
Diemžēl vai par laimi (spriedumu labāk pataupiet vēlākam laikam) no kombinētās
diētas viedokļa šāda maltīte ir neliela pašnāvība un organisma nevajadzīga
pārslogošana. Ja šāda veida maltītes tiek ēstas katru dienu un vairākas reizes
dienā, tad rezultāti noteikti jau liek par sevi manīt – liekais svars,
veselības problēmas, nogurums, problemātiska āda, alerģijas utt. Minētā maltīte
neveselības ziņā tikai nedaudz atpaliek no hamburgeriem vai cepta bekona ar olu
un sieru. „Sliktajām” kombinācijām nav robežu un mēs tās ikdienā varam sastapt
ik uz soļa kaut vai tradicionālajā pusdienu piedāvājumā – zupa, otrais ēdiens
ar dzērienu un deserts.
Trešais mīts – mūsu
senči taču ir ēduši to, ko neiesaka kombinētā diēta, un arī mēs to ēdam un
joprojām esam dzīvi. Jāatzīst, ka arguments ir gana spēcīgs, un te jāpiebilst,
ka kombinētā diēta nesola iegūt nemirstību. Kombinētās diētas piekritējs nav
pasargāts no sadzīves traumām, negadījumiem un bioloģiskās dzīves izbeigšanās,
kad organisms pārstāj funkcionēt. Taču tos gadus, kas mums katram ir doti, mēs
varam dzīvot daudz pilnvērtīgāk un veselīgāk – lūk, šis ir kombinētās diētas
solījums. Kombinētā diēta neprasa dot zvērestu nekad vairs nelietot uzturā
neveselīgas produktu kombinācijas; reizi pa reizei var gadīties visādi –
cilvēki dodas ciemos, apmeklē kafejnīcas un restorānus, kur ne vienmēr var
dabūt to, kas būtu labākais organismam. Taču tādēļ nevienam nav ieteicams krist
izmisumā vai badoties. Šādos gadījumos vadīties pēc principa – izvēlies mazāko
no diviem (vai vairākiem) ļaunumiem. Pēc tam vienmēr ir iespējams pastiprināti
attīrīt organismu un turpināt ēst „pareizās” produktu kombinācijas.
Tas, starpcitu, ir viens no šī dzīvesveida vislielākajiem plusiem - nav nekā aizliegta. Protams, ir daudz neieteicamo lietu saraksts, bet, ja vien pēc tam atgriezies pie ierastās kārtbas, izņēmuma reizes ir pieļaujamas. Un, starpcitu, organisms ir pieradis justies labi, tā ka pēc tādām izņēmuma reizēm nemaz tik ļoti nekārojas. :)
AtbildētDzēstLabdien! Esmu izlasīsjusi visus ierakstiņus, un esmu nolēmusi pamēģināt šo "Kombinēto diētu". BET- man radās jautājums- Kā ir jāsavieno Kombinēšana un sārmu/skābju dalījums? Vai esmu pareizi sapratusi, ka kombinējam kā shēmā, bet kombinējot ir jāievēro sārmu/skābju dalījums (vai es varu ēst kopā sārmainos ar skābajiem vai tikai atsevišķās ēdienreizēs?)...atvainojos, ja šis jautājums ir "galīgi garām" :)
AtbildētDzēstNeviens jautājums nav ''garām'' :) Mēs visi vēl mācāmies un mēģinām. Atbildot uz Tavu jautājumu - jā, esi sapratusi pareizi, ka jāievēro gan produktu kategoriju savienojamības princips un jācenšas, lai 30% maltītes būtu skābi, bet 70% sārmaini produkti. Ideālā variantā šai proporcijai vajadzētu būt vienas ēdienreizes ietvaros, taču, manuprāt, ne vienmēr tas ir iespējams un galvenais ir censties šo proporciju panākt vispārīgākos vilcienos, teiksim - vienas dienas ietvaros. Ideālo principu vienas maltītes ietvaros vislabāk sanāk īstenot, kad ēd, teiksim makaronus/griķus/pupiņas/grūbas (graudaugus - kas veido 30% no porcijas) ar svaigiem salātiem (70% no porcijas) vai arī gaļu (jebkura veida gaļa vai zivs ir skāba - 30% no porcijas) ar svaigiem un nedaudz viegli tvaicētiem dārzeņiem, lapu salātiem utt. ( tie vienmēr ir sārmaini - 70% no porcijas). Man pašai kaut kā sanāk, ka brokastis man vienmēr ir ļoti sārmainas (puslitrs svaigi spiestas burkānu/biešu/spinātu/seleriju utt. sulas), launags-pusdienas salīdzinoši balansētas, bet dienas otrajā pusē ēdu augļus, kas samērā lielā cukura daudzuma dēļ ir skābi. Ar laiku Tu noteikti atradīsi savu iecienītāko ''formulu'' un es ļoti labprāt pēc kāda laiciņa uzzinātu par Tavu pieredzi ar šo diētu/dzīvesveidu. :) Veiksmi!
AtbildētDzēstO, es arī kādreiz, pirms vairākiem gadiem centīgi dalīju produktus un ļoti sekoju līdzi tam, ko ēdu. Bet beigu beigās man apnika un tagad ēdu mix. Tāpat esmu bijsui zvērināta veģetāriete, bet tagad ēdu gan zivis, gan gaļu.
AtbildētDzēstGalvenais, ko esmu sapratusi, ka vajag mīlēt savu ķermeni, jo tas ir mans dvēseles templis. Tad arī negri'bas tam darīt pāri, ēdot sliktu pārtiku.
Es esmu lasījusi dažādus dzīvesveida/ēšanas aprakstus un secinājumu esmu izdarījusi vienu - katram cilvēkam var būt nepieciešamība pēc kaut kā cita. Ir tās paleo diētas piekritēji, kas dzīvo priecīgi neēdot graudus, ir veģetārieši, kas neēd gaļu, vegāni, kas nedzer piedevām pienu un ko tur vēl. Bet rezultātā visi, kas ir atraduši to savu metodi, ko ēst, priecājas par alerģiju pazušanu, liekā svara zaudēšanu utt. Rezultāts ir viens, bet veids, kā to panākt tomēr cilvēkiem atšķiras. Bet es izlasīju grāmatu PH brīnums un vēlos šobrīd iepazīties ar šī bloga saturu, jo jūtu, ka šeit varētu būt man paredzētā atbilde uz manām veselības problēmām.
AtbildētDzēst