KAS IR KOMBINĒTĀ DIĒTA UN KĀ TĀ ATŠĶIRAS NO CITĀM?

Kombinētajai diētai būtībā ir viens pamatprincips – ne viss, kas sastopams dabā, ir paredzēts cilvēka uzturam un ne viss, kas ir ēdams, ir savstarpēji savietojams.

Atklāti sakot neesmu izmēģinājusi daudzas diētas, taču galvenokārt par tām esmu dzirdējusi no cilvēkiem, kas kādu no tām ir izmēģinājuši. Patiesībā dažādu diētu apskats ne mazākajā mērā nepalīdzētu labāk saprast, kas ir kombinētā diēta. Tāpat es nevaru un nevēlos apgalvot, ka šī ir vienīgā un vislabākā iespējamā diēta uz pasaules, jo tāpat kā ar ļoti daudzām citām lietām  - vienmēr ir jāņem vērā subjektīvais faktors. Ja pasaulē būtu tikai dažas pareizas lietas (viena pareizā reliģija, viena pareizā politiskā partija, viens ideālā partnera tips, viena pareizā gaume un viena pareizā diēta) mēs līdzinātos robotiem, kas seko iepriekš paredzētai shēmai bez iespējas izvēlēties, eksperimentēt un arī kļūdīties. Kļūdas mēdz būt dažādas un bez tām nav iedomājams neviens meklējums. Būtiski ir sev nepārmest izdarītās kļūdas, bet gan no tām mācīties. Labāk rīkoties un kļūdīties nekā būt pasīvam un tāpat kļūdīties. Manuprāt, fundamentālā kļūdas definīcija ir šāda: ja tu kaut ko dari un tas nesniedz vēlamos rezultātus, tad kaut ko tu dari nepareizi. Līdz ar to, turpinot rīkoties kā līdz šim, mēs nepārtrauksim šo kļūdu, lai arī kas un kāda tā būtu. Tikai mēģinot atrast citu risinājumu, mēs varam atrast pareizo ceļu. Un parasti par to liecina rezultāti. Teorija ir tikai ceļš, kurā mēs izzinām veidu, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam – mērķim.

Personīgi es vairāk kā 12 gadus esmu bijusi veģetāriete, neilgu brīdi arī vegāne, taču visu šo laiku esmu cīnījusies ar dažādiem nevēlamiem blakus efektiem, no kuriem galvenais ir alerģija un anēmija. Izvērtējot ēšanas paradumus šo gadu laikā, man beidzot ir radušās atbildes uz daudziem jautājumiem, kas man nebija skaidri. Šo pēdējo gadu pirms iepazinu kombinētās diētas principus es uz gadu biju atkal kļuvusi par gaļēdāju, jo gaidot bērniņu mans organisms „pieprasīja” gaļu, gaļu un vēlreiz gaļu. Taču pēc gadu ilgas diezgan regulāras un apjomīgas gaļas ēšanas es jutos aizvien vairāk bez spēka, nogurusi, agresīva un neapmierināta ar dzīvi, kā arī slimoju ar dažādām respiratorajām slimībām gandrīz katru mēnesi. Sapratu, ka gaļas ēšana nav palīdzējusi tikt vaļā no vājuma sajūtas (piemēram, elpas trūkumu uzkāpjot tikai līdz otrajam stāvam) un mazasinības. Kolīdz sāku īstenot kombinētās diētas principus, es atguvu gan enerģiju, gan spēku, gan dzīvesprieku un arī mierīgāku un optimistiskāku skatu uz dzīvi. Par dažādām veselības problēmām ir vēl pāragri spriest, jo organisms daudzu gadu gaitā uzkrātos „labumus” nevar izmēzt no organisma vienā acumirklī. Tomēr jau esošie rezultāti mani ir pārliecinājuši, ka šis izvēlētais ceļš ir pareizs un dod man to sajūtu, ar kuru arī vēlos turpināt nodzīvot ik dienu.

Atgriežoties pie kombinētās diētas, vispirms ir nepieciešams kliedēt dažādus mītus par veselīgu uzturu, kas noteikti nesader ar šīs diētas pamatprincipiem.

Pirmais no tiem ir – visu, kas atrodams dabā, cilvēks var ēst (protams, izņemot indīgus augus), jo tas taču nāk no Mātes Dabas. Teorētiski skatoties – jā, mēs patiešām varam ēst visu, kas nav indīgs un ir sakošļājams, un norijams, taču – vai tas ir veselīgs un vajadzīgs mūsu organismam? Fakts, ka viss, ko radījusi Māte Daba, ir nenoliedzami labs un derīgs, vairāk būtu attiecināms uz romantiski panteisku pasaules skatījumu, kam daudz mazāk sakara ar reāliem rezultātiem, kurus mēs iegūstam pēc šīs teorijas pārbaudīšanas uz savas ādas. 

Otrais mīts – veselīgi produkti ir veselīgi jebkādās kombinācijās. Pareizāk sakot, kombināciju aspekts pat netiek uzsvērts vai ņemts vērā. Maize ar pēc iespējas vairāk riekstiem, sēklām un dažādām veselīgām piedevām kopā ar ekoloģisko sieru un krūzīti ekoloģiska pilnpiena – kurš gan noliegs, ka tik sātīga maltīte ir veselīga? Diemžēl vai par laimi (spriedumu labāk pataupiet vēlākam laikam) no kombinētās diētas viedokļa šāda maltīte ir neliela pašnāvība un organisma nevajadzīga pārslogošana. Ja šāda veida maltītes tiek ēstas katru dienu un vairākas reizes dienā, tad rezultāti noteikti jau liek par sevi manīt – liekais svars, veselības problēmas, nogurums, problemātiska āda, alerģijas utt. Minētā maltīte neveselības ziņā tikai nedaudz atpaliek no hamburgeriem vai cepta bekona ar olu un sieru. „Sliktajām” kombinācijām nav robežu un mēs tās ikdienā varam sastapt ik uz soļa kaut vai tradicionālajā pusdienu piedāvājumā – zupa, otrais ēdiens ar dzērienu un deserts.

Trešais mīts – mūsu senči taču ir ēduši to, ko neiesaka kombinētā diēta, un arī mēs to ēdam un joprojām esam dzīvi. Jāatzīst, ka arguments ir gana spēcīgs, un te jāpiebilst, ka kombinētā diēta nesola iegūt nemirstību. Kombinētās diētas piekritējs nav pasargāts no sadzīves traumām, negadījumiem un bioloģiskās dzīves izbeigšanās, kad organisms pārstāj funkcionēt. Taču tos gadus, kas mums katram ir doti, mēs varam dzīvot daudz pilnvērtīgāk un veselīgāk – lūk, šis ir kombinētās diētas solījums. Kombinētā diēta neprasa dot zvērestu nekad vairs nelietot uzturā neveselīgas produktu kombinācijas; reizi pa reizei var gadīties visādi – cilvēki dodas ciemos, apmeklē kafejnīcas un restorānus, kur ne vienmēr var dabūt to, kas būtu labākais organismam. Taču tādēļ nevienam nav ieteicams krist izmisumā vai badoties. Šādos gadījumos vadīties pēc principa – izvēlies mazāko no diviem (vai vairākiem) ļaunumiem. Pēc tam vienmēr ir iespējams pastiprināti attīrīt organismu un turpināt ēst „pareizās” produktu kombinācijas.