Graudaugi

Domāju, ka ikviens ir redzējis slaveno uztura piramīdu, kuras pamatā atrodas graudaugi un kas attiecīgi ir cilvēka uztura galvenā bāze. Graudaugi satur cieti, kas, būdama viens no galvenajiem ogļhidrātu avotiem, gremošanas procesā pārvēršas par glikozi un nodrošina nepieciešamo enerģiju. 

Graudaugi ir iedalāmi divās grupās – pilngraudi un rafinēti (apstrādāti) graudi. Pilngraudi satur gan klijas, gan asnu dīgļus, kas tos padara bagātus ar šķiedrvielām un arī vitamīniem un minerālvielām, tie uzturā ir vēlamāki. Pētījumi liecina, ka pilngraudu lietošana uzturā novērš dažādas sirds slimības. Pilngraudos esošās šķiedrvielas veicina gremošanu, uzlabo peristaltiku un vitamīnu sintēzi, kā arī līdzsvaro zarnu mikrofloru.

Pilngraudu grupai pieder: brūnie un savvaļas rīsi, pilngraudu milti, rudzu milti, speltas kvieši, griķi, bulgurs (sadrupināti kvieši), auzas (neatkarīgi no maluma vai pārslu izskata), amarants, prosa, kvinoja, popkorns, tritikāle, brokastu maisījumi (musli) un tie izstrādājumi, kur norādīts uz pilngraudu izejvielām (pilngraudu makaroni, pilngraudu maize utt.).

Rafinētie graudi satur galvenokārt cieti un parasti pārtikas produktos tie ir bagātināti ar sintētiskajiem vitamīniem, kas daudz sliktāk uzsūcas organismā. Pie rafinētajiem pieskaitāmi: kviešu milti un to produkti, baltie rīsi, kuskuss, kukurūzas vai miltu tortiļas, lavašs, pitas maize, nūdeles, baltmaize, manna.